1. tabula. Valstu pieejas informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai (CIIP). 2016. gadā ENISA publicēja pētījumu12 par dalībvalstu atšķirīgajām pieejām, ko tās izmanto, lai aizsargātu savu informācijas kritisko infrastruktūru. Tajā aprakstīti divi CIIP pārvaldības profili dalībvalstīs, kurus var izmantot saistībā ar TID direktīvas transponēšanu. 1. profils. Decentralizēta pieeja — vairākas dažādu nozaru iestādes, kas ir kompetentas par noteiktām nozarēm un pakalpojumiem, kas minēti direktīvas II un III pielikumā. Decentralizētajai pieejai raksturīgi: (i) subsidiaritātes princips; (ii) spēcīga sadarbība starp publiskā sektora aģentūrām; (iii)nozarspecifiski tiesību akti. Subsidiaritātes princips. Tā vietā, lai veidotu vai izraudzītos vienu aģentūru ar vispārēju atbildību, decentralizācijas pieejas pamatā ir subsidiaritātes princips. Tas nozīmē, ka atbildība par ieviešanu ir noteiktas nozares iestādes ziņā, kas vislabāk izprot attiecīgo nozari valstī un kurai jau ir izveidotas attiecības ar ieinteresētajām personām. Saskaņā ar šo principu lēmumus pieņem tā iestāde, kas atrodas vistuvāk jomai, ko lēmums skar. Spēcīga sadarbība starp publiskā sektora aģentūrām. Tā kā CIIP ir piesaistītas dažādas publiskā sektora aģentūras, daudzas dalībvalstis izveidojušas sadarbības shēmas, lai koordinētu dažādo iestāžu darbu un centienus. Šīs sadarbības shēmas var būt neformāli tīkli vai institucionalizētāki forumi vai pasākumi. Taču šīs sadarbības shēmas kalpo tikai informācijas apmaiņas nolūkā un dažādu publiskā sektora aģentūru darba koordinēšanai, taču tām nav noteicošas ietekmes pār tām. Nozarspecifiski tiesību akti. Valstis, kas izvēlējušās decentralizētu pieeju kritisko nozaru jomā, bieži atturas no tiesiskā regulējuma par CIIP. Tā vietā likumus un noteikumus pieņem noteiktu nozaru ietvaros, un tādējādi tie var ievērojami atšķirties dažādās nozarēs. Šīs pieejas priekšrocība būtu ar TID saistītu pasākumu saskaņošana ar esošajiem nozarēm specifiskajiem noteikumiem, kas uzlabotu gan to pieņemšanu nozarē, gan ieviešanas efektivitāti, ko veiktu attiecīgā iestāde. Pastāv būtisks risks, ka tiks mazināta direktīvas ieviešanas konsekvence dažādās nozarēs un dažādu pakalpojumu jomā, ja tiek izmantota tikai decentralizēta pieeja. Šādā gadījumā direktīva paredz vienotu valsts kontaktpunktu pārrobežu jautājumu risināšanai, un šai struktūrai attiecīgā dalībvalsts varētu uzdot koordinēt un organizēt iekšējo sadarbību daudzo valsts kompetento iestāžu starpā saskaņā ar direktīvas 10. pantu. ENISA, Informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzības novērtēšana, analīze un ieteikumi (2016). Skatīt: https://www.enisa.europa.eu/publications/stocktaking-analysis-and-recommendations-on-the-protection-of-ciis 12 13

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents