starpsavienojumu priekšrocību ir daudz, bet galvenie to izmantošanas iemesli ir izmaksas,
latentums un joslas platums. Par datplūsmām, kas iziet caur apmaiņas punktu, parasti apmaksa
netiek prasīta, turpretī par augšupstraumes datu plūsmām uz interneta pakalpojumu sniedzēja
(IPS) tīklu tiek. Tiešs starpsavienojums, kas bieži atrodas tajā pašā pilsētā, kur abi tīkli,
nodrošina, ka dati nav jāpārsūta lielā attālumā, lai tie nonāktu no viena tīkla citā, tādējādi tiek
mazināts latentums.
Ir jāatzīmē, ka IPAP definīcija neaptver fiziskus punktus, kur tiek starpsavienoti tikai divi
fiziski tīkli (t.i., tīkla nodrošinātāji, piemēram BASE un PROXIMUS). Tādējādi, transponējot
direktīvu, dalībvalstīm būtu jādiferencē tie operatori, kas nodrošina agregētu interneta datu
plūsmu apmaiņu vairāku tīkla nodrošinātāju starpā, un tie, kas ir atsevišķa tīkla nodrošinātāji
un fiziski starpsavieno savus tīklus saskaņā ar starpsavienojuma līgumu. Pēdējā gadījumā uz
tīkla nodrošinātājiem neattiecas 4. panta 13. punkta definīcija. Skaidrojumu šajā jautājumā var
atrast 18. apsvērumā, kas nosaka, ka IPAP nesniedz piekļuvi tīklam, nedz arī darbojas kā
tranzīta nodrošinātājs vai nesējs. Pēdējā pakalpojumu sniedzēju kategorija ir uzņēmumi, kas
nodrošina publiskos komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus un kam piemērojami
Direktīvas 2002/21/EK 13.a un 13.b pantā minētie drošības un paziņošanas pienākumi, un kas
tādējādi ir izslēgti no TID direktīvas darbības jomas26.
2) Domēnu nosaukumu sistēma (DNS).
Jēdziens “domēnu nosaukumu sistēma” ir definēts 4. panta 14. punktā kā “hierarhiska
sadalīta nosaukumu sistēma tīklā, kura nosūta vaicājumus attiecībā uz domēnu
nosaukumiem”. Precīzāk, DNS var raksturot kā hierarhiski sadalītu nosaukumu sistēmu
internetam pieslēgtiem datoriem, pakalpojumiem un jebkuriem citiem resursiem, kas ļauj
kodēt domēnu nosaukumus par IP (interneta protokola) adresēm. Sistēmas galvenais
uzdevums ir pārveidot piešķirtos domēna nosaukumus par IP adresēm. Šādā nolūkā DNS
izmanto datu bāzi un lieto nosaukumu serverus un atrisinātāju, kas nodrošina domēnu
nosaukumu “pārvēršanu” par IP adresēm. Lai arī domēna nosaukumu kodēšana nav vienīgais
DNS uzdevums, tas ir šīs sistēmas pamatuzdevums. Juridiskā definīcija 4. panta 14. punktā
apraksta sistēmas galveno uzdevumu no lietotāju skatpunkta, neiedziļinoties tehniskākā
informācijā, kā, piemēram, domēnu nosaukumvietas darbība, domēnu nosaukumu serveri,
atrisinātāji u.c. Visbeidzot, 4. panta 15. punkts skaidro, kas būtu jāuzskata par DNS
pakalpojumu sniedzēju.
3) Augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistri (TLD nosaukumu reģistrs).
Augstākā līmeņa domēnu nosaukums reģistrs ir definēts 4. panta 16. punktā kā vienība, kas
pārvalda un veic interneta domēnu nosaukumu reģistrāciju zem konkrēta augstākā līmeņa
domēna. Šāda domēna nosaukumu pārvaldība un pārraudzība ietver TLD nosaukumu
kodēšanu par IP adresēm.
26
Sīkāku informāciju par saikni starp TID direktīvu un Direktīvu 2002/21/EK skatīt 5.2. iedaļā.
21
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents