sniegšanu. 16. panta 4. punktā īpaši norādīti pieci ietekmes novērtēšanas parametri, kas digitālo pakalpojumu sniedzējiem jāņem vērā. Šajā sakarā saskaņā ar 16. panta 8. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kas nodrošinātu detalizētākus parametru aprakstus. Precīzāks šo parametru apraksts, norādot 4.4.2. punktā minētos drošības elementus, tiks ietverts īstenošanas aktā, kuru Komisija plāno pieņemt rudenī. 4.4.4. Uz risku balstīta regulatīvā pieeja. 17. pants nosaka, ka DPS piemērojama ex post uzraudzība, kuru veic valstu kompetentās iestādes. Dalībvalstīm jānodrošina, ka kompetentās iestādes rīkojas, kad tām sniegti pierādījumi, ka DPS nepilda direktīvas 16. pantā noteiktās prasības. Turklāt saskaņā ar 16. panta 8. punktu un 9. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus par paziņošanas un drošības prasībām, kas veicinās saskaņotības līmeni DPS. Bez tam saskaņā ar 16. panta 10. punktu dalībvalstīm nav atļauts DPS noteikt papildu drošības un paziņošanas prasības, kas atšķiras no tām, kas paredzētas direktīvā, izņemot gadījumus, kad šādi pasākumi ir nepieciešami, lai aizsargātu būtiskas valsts funkcijas, īpaši valsts drošību, un ļautu izmeklēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus un saukt pie atbildības par to nodarīšanu. Un visbeidzot, ņemot vērā DPS pārrobežu darbību, direktīvā ievērots nevis vairāku paralēlu jurisdikciju modelis, bet pieeja, kuras pamatā ir kritērijs par pakalpojuma sniedzēja galvenās uzņēmējdarbības atrašanās vietu ES.38 Šī pieeja ļauj piemērot vienu noteikumu kopumu DPS, un par uzraudzību atbild viena kompetentā iestāde, un tas ir īpaši svarīgi, jo daudzi DPS piedāvā savus pakalpojumus vairākas dalībvalstīs vienlaikus. Šīs pieejas piemērošana mazina noteikumu slogu DPS un nodrošina pienācīgu digitālā vienotā tirgus darbību. 4.4.5. Jurisdikcija. Kā skaidrots iepriekš, saskaņā ar TID direktīvas 18. panta 1. punktu DPS ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā ir tā galvenā uzņēmējdarbības vieta. Ja konkrēts DPS piedāvā pakalpojumus ES, bet neveic uzņēmējdarbību ES teritorijā, 18. panta 2. punkts nosaka pienākumu DPS iecelt pārstāvi Savienībā. Šādā gadījumā uzņēmums būs tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā iecelts pārstāvis. Gadījumos, kad DPS sniedz pakalpojumus dalībvalstī, bet nav iecēlis pārstāvi ES, dalībvalsts var principā vērsties pret DPS, jo pakalpojumu sniedzējs nepilda savus pienākumus, kas izriet no direktīvas. 4.4.6. Nelielu digitālo pakalpojumu sniedzēju atbrīvojums no drošības prasību un paziņošanas pienākumu izpildes. Saskaņā ar 16. panta 11. punktu uz digitālo pakalpojumu sniedzējiem, kas ir mikrouzņēmumi vai mazie uzņēmumi Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK39 izpratnē, neattiecas 16. pantā noteiktās drošības prasības un paziņošanas pienākums. Tas nozīmē, ka tiem uzņēmumiem, kas nodarbina mazāk nekā 50 personas un kuru gada apgrozījums un/vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus euro, šī prasība nav saistoša. Nosakot vienības lielumu, nav svarīgi, vai attiecīgais 38 39 Skatīt īpaši direktīvas 18. pantu. OV L 24, 20.5.2003., 36. lpp. 35

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents