1. tabula. Valstu pieejas informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai (CIIP).
2016. gadā ENISA publicēja pētījumu12 par dalībvalstu atšķirīgajām pieejām, ko tās izmanto, lai
aizsargātu savu informācijas kritisko infrastruktūru. Tajā aprakstīti divi CIIP pārvaldības profili
dalībvalstīs, kurus var izmantot saistībā ar TID direktīvas transponēšanu.
1. profils. Decentralizēta pieeja — vairākas dažādu nozaru iestādes, kas ir kompetentas
par noteiktām nozarēm un pakalpojumiem, kas minēti direktīvas II un III pielikumā.
Decentralizētajai pieejai raksturīgi:
(i) subsidiaritātes princips;
(ii) spēcīga sadarbība starp publiskā sektora aģentūrām;
(iii)nozarspecifiski tiesību akti.
Subsidiaritātes princips.
Tā vietā, lai veidotu vai izraudzītos vienu aģentūru ar vispārēju atbildību, decentralizācijas
pieejas pamatā ir subsidiaritātes princips. Tas nozīmē, ka atbildība par ieviešanu ir noteiktas
nozares iestādes ziņā, kas vislabāk izprot attiecīgo nozari valstī un kurai jau ir izveidotas
attiecības ar ieinteresētajām personām. Saskaņā ar šo principu lēmumus pieņem tā iestāde, kas
atrodas vistuvāk jomai, ko lēmums skar.
Spēcīga sadarbība starp publiskā sektora aģentūrām.
Tā kā CIIP ir piesaistītas dažādas publiskā sektora aģentūras, daudzas dalībvalstis izveidojušas
sadarbības shēmas, lai koordinētu dažādo iestāžu darbu un centienus. Šīs sadarbības shēmas var
būt neformāli tīkli vai institucionalizētāki forumi vai pasākumi. Taču šīs sadarbības shēmas
kalpo tikai informācijas apmaiņas nolūkā un dažādu publiskā sektora aģentūru darba
koordinēšanai, taču tām nav noteicošas ietekmes pār tām.
Nozarspecifiski tiesību akti.
Valstis, kas izvēlējušās decentralizētu pieeju kritisko nozaru jomā, bieži atturas no tiesiskā
regulējuma par CIIP. Tā vietā likumus un noteikumus pieņem noteiktu nozaru ietvaros, un
tādējādi tie var ievērojami atšķirties dažādās nozarēs. Šīs pieejas priekšrocība būtu ar TID
saistītu pasākumu saskaņošana ar esošajiem nozarēm specifiskajiem noteikumiem, kas uzlabotu
gan to pieņemšanu nozarē, gan ieviešanas efektivitāti, ko veiktu attiecīgā iestāde.
Pastāv būtisks risks, ka tiks mazināta direktīvas ieviešanas konsekvence dažādās nozarēs un
dažādu pakalpojumu jomā, ja tiek izmantota tikai decentralizēta pieeja. Šādā gadījumā
direktīva paredz vienotu valsts kontaktpunktu pārrobežu jautājumu risināšanai, un šai struktūrai
attiecīgā dalībvalsts varētu uzdot koordinēt un organizēt iekšējo sadarbību daudzo valsts
kompetento iestāžu starpā saskaņā ar direktīvas 10. pantu.
ENISA, Informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzības novērtēšana, analīze un ieteikumi (2016). Skatīt:
https://www.enisa.europa.eu/publications/stocktaking-analysis-and-recommendations-on-the-protection-of-ciis
12
13
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents