Valsts iestādei būtu jānovērtē, vai tās teritorijā izveidotā vienība pieder pie nozarēm un apakšnozarēm, kas minētas direktīvas II pielikumā. II pielikums aptver vairākas ekonomikas nozares, kas tiek uzskatītas par būtiski svarīgām, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību. Konkrētāk, II pielikumā minētas šādas nozares un apakšnozares:        enerģētika — elektroenerģija, nafta un gāze; transports — gaisa transports, dzelzceļa transports, ūdens transports un autotransports; banku nozare — kredītiestādes; finanšu tirgus infrastruktūras — tirdzniecības vietas, centrālie darījumu partneri; veselības aprūpe — veselības aprūpes iestādes (tostarp slimnīcas un privātas klīnikas); ūdens — dzeramā ūdens piegāde un izplatīšana; digitālā infrastruktūra — interneta plūsmu apmaiņas punkti, domēnu nosaukumu sistēmu pakalpojumu sniedzēji, augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistri28. 2. solis — vai ir piemērojams lex specialis? Nākamajā solī valsts iestādei jānovērtē, vai ir piemērojams 1. panta 7. punktā ietvertais noteikums par lex specialis. Konkrētāk: ja pastāv ES tiesību akts, ar ko uzliek drošības prasību un/vai incidentu paziņošanas pienākumu pamatpakalpojumu sniedzējiem vai digitālo pakalpojumu sniedzējiem un kas ir vismaz līdzvērtīgs TID direktīvā noteiktajām prasībām, piemērojami speciālajā tiesību aktā noteiktie pienākumi. Turklāt 9. apsvērums skaidro, ka, ja ir izpildītas 1. panta 7. punkta prasības, dalībvalstīm jāpiemēro nozarspecifisko ES tiesību akta noteikumi, tostarp tie, kas attiecas uz jurisdikciju. A contrario attiecīgie TID direktīvas noteikumi nav piemērojami. Šādā gadījumā kompetentajai iestādei nav jāturpina identifikācijas process saskaņā ar 5. panta 2. punktu29. 3. solis — vai pakalpojumu sniedzējs sniedz pamatpakalpojumu direktīvas izpratnē? Saskaņā ar 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu identificējamajai vienībai ir jāsniedz pakalpojums, kas ir būtisks īpaši svarīgu sabiedrisku un/vai ekonomisku darbību nodrošināšanai. Veicot šo novērtējumu, dalībvalstīm vajadzētu ņemt vērā, ka viena vienība var sniegt gan pamatpakalpojumus, gan pakalpojumus, kas nav pamatpakalpojumi. Tas nozīmē, ka TID direktīvas drošības un incidentu paziņošanas prasības būs attiecināmas uz noteiktu pakalpojumu sniedzēju tikai tiktāl, cik tas sniedz pamatpakalpojumus. Saskaņā ar 5. panta 3. punktu dalībvalstij ir jāizveido visu pamatpakalpojumu saraksts, ko pamatpakalpojumu sniedzēji sniedz tās teritorijā. Šis saraksts jāiesniedz Komisijai līdz 2018. gada 9. novembrim un pēc tam ik pēc diviem gadiem30. 4. solis — vai pakalpojuma sniegšana ir atkarīga no tīkla un informācijas sistēmām? 28 29 30 Šīs vienības plašāk aprakstītas 4.1.1. iedaļā. Sīkāka informācija par lex specialis piemērošanu sniegta 5.1. iedaļā Skatīt 5. panta 7. punkta b) apakšpunktu 25

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents