stratēģijas priekšlikums sabiedrībai, saņemtu informāciju no visiem iespējamiem avotiem un rastu atbalstu stratēģijas ieviešanai nepieciešamo resursu ieguvei. Piektais solis — oficiāla pieņemšana. Pēdējais solis ietver oficiālu pieņemšanu politiskajā līmenī un budžeta līdzekļu piešķiršanu, kas atspoguļo, cik lielu nozīmi attiecīgā dalībvalsts piešķir kiberdrošībai. Komisija aicina dalībvalstis, kad tās paziņo valsts stratēģijas dokumentu Komisijai saskaņā ar 7. panta 3. punktu, sniegt informāciju par budžetu, lai sasniegtu TID direktīvas mērķus. Budžeta un nepieciešamo cilvēkresursu piešķiršana ir izšķiroši svarīga efektīvai stratēģijas un direktīvas ieviešanai. Tā kā kiberdrošība joprojām ir samērā jauna un strauji augoša sabiedriskās kārtības joma, vairumā gadījumu nepieciešamas jaunas investīcijas, pat ja kopējā situācija valsts budžetā liek samazināt izdevumus un taupīt. Konsultācijas par valstu stratēģiju izstrādes procesu un saturu var sniegt dažādas publiskas un akadēmiskas struktūras, piemēram, ENISA6, Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU)7, OECD8, Globālais kiberekspertīzes forums un Oksfordas Universitāte9. 2.4. Konkrēti soļi, kas dalībvalstīm veicami līdz transponēšanas termiņam. Pirms direktīvas pieņemšanas gandrīz visas dalībvalstis10 jau ir publicējušas dokumentus, kas norādīti kā VKDS. Šī pielikuma 6. iedaļā minētas stratēģijas, kas šobrīd ieviestas katrā dalībvalstī11. Tajās parasti ietverti stratēģiski principi, vadlīnijas un mērķi, dažkārt — specifiski pasākumi, ar ko mazina ar kiberdrošību saistītus riskus. Ņemot vērā, ka dažas no šīm stratēģijām tika pieņemtas pirms TID direktīvas pieņemšanas, tajās varētu nebūt visi 7. panta elementi. Lai nodrošinātu korektu transponēšanu, dalībvalstīm būs jāizanalizē trūkstošie elementi, salīdzinot savu VKDS saturu ar septiņām 7. pantā skaidri norādītajām prasībām attiecībā uz direktīvas II pielikumā minētajām nozarēm un III pielikumā minētajiem pakalpojumiem. Identificētos trūkumus pēc tam var novērst, pārskatot esošo VKDS vai lemjot par pilnīgu savas valsts TID stratēģijas principu pārstrādi no nulles. Iepriekš ENISA, Valstu kiberdrošības stratēģijas labā prakse (2016). Skatīt https://www.enisa.europa.eu/publications/ncss-good-practice-guide 7 ITU, Nacionālās kiberdrošības stratēģijas ceļvedis (2011). Skatīt http://www.itu.int/ITUD/cyb/cybersecurity/docs/ITUNationalCybersecurityStrategyGuide.pdf ITU 2017. gadā izlaidīs arī Valstu kiberdrošības stratēģijas rīkkopu (skatīt prezentācijuhttp://www.itu.int/en/ITUD/Cybersecurity/Documents/National%20Strategy%20Toolkit%20introduction.pdf) 8 OECD, Kiberdrošības politikas izveide pagrieziena punktā: jaunas paaudzes nacionālo kiberdrošības stratēģiju analīze (2012). Skatīt: http://www.oecd.org/sti/ieconomy/cybersecurity%20policy%20making.pdf 9 Globālais kiberdrošības kapacitātes centrs un Oksfordas Universitāte, Kiberdrošības kapacitātes brieduma modelis valstīm (KBM) Pārstrādātais izdevums (2016). Skatīt: https://www.thegfce.com/binaries/gfce/documents/publications/2017/02/13/cybersecurity-cmm-fornations/CMM+revised+edition.pdf 10 Izņemot Grieķiju, kur valsts kiberdrošības stratēģija tiek gatavota kopš 2014. gada (skatīthttps://www.enisa.europa.eu/topics/national-cyber-security-strategies/ncss-map/strategies/national-cybersecurity-strategy-greece/view) 11 Šī informācija ir sagatavota, balstoties uz VKDS pārskatu, ko sniegusi ENISA tīmekļvietnēhttps://www.enisa.europa.eu/topics/national-cyber-security-strategies/ncss-map 6 8

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents