jomas aprakstu un dažādas ieinteresēto pušu kategorijas no publiskā un privātā sektora, kam
būtu jāiesaistās dažādu mērķu un pasākumu sagatavošanā.
Šo pirmo soli var izpildīt tematiskās darba grupās, kur piedalās augstākie ministrijas ierēdņi
un politiķi un ko vada kiberspeciālisti ar profesionālām komunikācijas prasmēm, kuri var
izskaidrot, kādas sekas mūsdienīgai digitālai ekonomikai un sabiedrībai rada kiberdrošības
trūkums vai vāja kiberdrošība.
Otrais solis — stratēģijas satura izstrāde.
Stratēģijā būtu jāiekļauj veicinoši pasākumi, darbības ar izpildes termiņiem un galvenie
darbības rādītāji rezultātu novērtējumam, pilnveidei un uzlabojumiem pēc noteiktā ieviešanas
perioda. Šiem pasākumiem būtu jāatbalsta mērķis, prioritātes un rezultāti, pēc kuriem jāvadās
kā pēc pamatprincipiem. Nepieciešamību iekļaut veicinošus pasākumus nosaka TID
direktīvas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts.
Ieteicams izveidot vadošās ministrijas vadītu darba grupu, kas organizētu stratēģijas izstrādes
procesu un atvieglotu informācijas saņemšanu. Šo varētu sasniegt, izveidojot vairākas
izstrādes grupas, kurās piedalās attiecīgās amatpersonas un eksperti, kas katra nodarbotos ar
kādu būtisku vispārīgo tematu, piemēram, riska novērtējums, ārkārtas rīcības plāns, incidentu
pārvaldība, prasmju pilnveide, jautājuma svarīguma apziņas veicināšana, izpēte un
rūpnieciskā attīstība u.c. Atsevišķi būtu jāuzaicina katra nozare (piemēram, enerģētika,
transports u.c.), lai novērtētu, kāda būs ietekme, tostarp uz resursiem, ja tās tiks iekļautas, un
izraudzītie pamatpakalpojumu sniedzēji un galvenie digitālo pakalpojumu sniedzēji, lai
noteiktu prioritātes un iesniegtu priekšlikumus izstrādes procesam. Nozaru ieinteresēto
dalībnieku iesaiste ir svarīga, ņemot vērā arī vajadzību nodrošināt saskaņotu direktīvas
ieviešanu dažādās nozarēs, vienlaikus ievērojot nozaru specifiku.
Trešais solis — pārvaldības sistēmas izveide.
Lai pārvaldes sistēma būtu efektīva un produktīva, tai vajadzētu balstīties uz šādiem
elementiem: galvenās ieinteresētās personas, izstrādes procesā noteiktās prioritātes un
ierobežojumi un nacionālās administratīvās un politiskās struktūras. Būtu vēlama tieša
pakļautība politiskajam līmenim, un pārvaldības sistēmai vajadzētu piešķirt lēmumu
pieņemšanas un resursu sadales funkcijas, kā arī tā saņemtu informāciju no kiberdrošības
ekspertiem un nozares ieinteresētajām personām. TID direktīvas 7. panta 1. punkta b)
apakšpunkts norāda uz pārvaldības sistēmu un precīzi paredz, ka jānosaka “valdības struktūru
un citu attiecīgo dalībnieku funkcijas”.
Ceturtais solis — stratēģijas uzmetuma sagatavošana un izskatīšana.
Šajā posmā būtu jāsagatavo un jāizskata stratēģijas uzmetums, izmantojot stipro pušu,
trūkumu, iespēju un draudu (SVID) analīzi, un tā varētu konstatēt, vai ir nepieciešams
pārskatīt saturu. Pēc iekšējas izskatīšanas būtu jānotiek konsultācijām ar ieinteresētajām
personām. Būtu svarīgi arī organizēt sabiedrisku apspriešanu, lai izskaidrotu, cik nozīmīgs ir
7
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents