jomas aprakstu un dažādas ieinteresēto pušu kategorijas no publiskā un privātā sektora, kam būtu jāiesaistās dažādu mērķu un pasākumu sagatavošanā. Šo pirmo soli var izpildīt tematiskās darba grupās, kur piedalās augstākie ministrijas ierēdņi un politiķi un ko vada kiberspeciālisti ar profesionālām komunikācijas prasmēm, kuri var izskaidrot, kādas sekas mūsdienīgai digitālai ekonomikai un sabiedrībai rada kiberdrošības trūkums vai vāja kiberdrošība. Otrais solis — stratēģijas satura izstrāde. Stratēģijā būtu jāiekļauj veicinoši pasākumi, darbības ar izpildes termiņiem un galvenie darbības rādītāji rezultātu novērtējumam, pilnveidei un uzlabojumiem pēc noteiktā ieviešanas perioda. Šiem pasākumiem būtu jāatbalsta mērķis, prioritātes un rezultāti, pēc kuriem jāvadās kā pēc pamatprincipiem. Nepieciešamību iekļaut veicinošus pasākumus nosaka TID direktīvas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts. Ieteicams izveidot vadošās ministrijas vadītu darba grupu, kas organizētu stratēģijas izstrādes procesu un atvieglotu informācijas saņemšanu. Šo varētu sasniegt, izveidojot vairākas izstrādes grupas, kurās piedalās attiecīgās amatpersonas un eksperti, kas katra nodarbotos ar kādu būtisku vispārīgo tematu, piemēram, riska novērtējums, ārkārtas rīcības plāns, incidentu pārvaldība, prasmju pilnveide, jautājuma svarīguma apziņas veicināšana, izpēte un rūpnieciskā attīstība u.c. Atsevišķi būtu jāuzaicina katra nozare (piemēram, enerģētika, transports u.c.), lai novērtētu, kāda būs ietekme, tostarp uz resursiem, ja tās tiks iekļautas, un izraudzītie pamatpakalpojumu sniedzēji un galvenie digitālo pakalpojumu sniedzēji, lai noteiktu prioritātes un iesniegtu priekšlikumus izstrādes procesam. Nozaru ieinteresēto dalībnieku iesaiste ir svarīga, ņemot vērā arī vajadzību nodrošināt saskaņotu direktīvas ieviešanu dažādās nozarēs, vienlaikus ievērojot nozaru specifiku. Trešais solis — pārvaldības sistēmas izveide. Lai pārvaldes sistēma būtu efektīva un produktīva, tai vajadzētu balstīties uz šādiem elementiem: galvenās ieinteresētās personas, izstrādes procesā noteiktās prioritātes un ierobežojumi un nacionālās administratīvās un politiskās struktūras. Būtu vēlama tieša pakļautība politiskajam līmenim, un pārvaldības sistēmai vajadzētu piešķirt lēmumu pieņemšanas un resursu sadales funkcijas, kā arī tā saņemtu informāciju no kiberdrošības ekspertiem un nozares ieinteresētajām personām. TID direktīvas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts norāda uz pārvaldības sistēmu un precīzi paredz, ka jānosaka “valdības struktūru un citu attiecīgo dalībnieku funkcijas”. Ceturtais solis — stratēģijas uzmetuma sagatavošana un izskatīšana. Šajā posmā būtu jāsagatavo un jāizskata stratēģijas uzmetums, izmantojot stipro pušu, trūkumu, iespēju un draudu (SVID) analīzi, un tā varētu konstatēt, vai ir nepieciešams pārskatīt saturu. Pēc iekšējas izskatīšanas būtu jānotiek konsultācijām ar ieinteresētajām personām. Būtu svarīgi arī organizēt sabiedrisku apspriešanu, lai izskaidrotu, cik nozīmīgs ir 7

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents