Ir svarīgi, lai dalībvalstis izmantotu TID direktīvas transponēšanu kā iespēju izvērtēt savas nacionālās kiberdrošības stratēģijas, ņemot vērā to neaptvertās jomas, labo praksi un jaunos uzdevumus, kas iztirzāti pielikumā. Lai gan direktīvā saprotamu iemeslu dēļ galvenā uzmanība pievērsta kritiski svarīgiem uzņēmumiem un pakalpojumiem, galvenais uzdevums ir visaptveroši un konsekventi nodrošināt ekonomikas un sabiedrības kiberdrošību kopumā, ņemot vērā arvien pieaugošo paļaušanos uz IKT. Tādējādi visaptverošu valstu stratēģiju pieņemšana, kas pārsniedz minimālās TID direktīvas prasības (t.i., aptverot vairāk nozaru un pakalpojumu, nekā uzskaitīts attiecīgi direktīvas II un III pielikumā), palielinātu vispārējo tīklu un informācijas sistēmu drošības līmeni. Tā kā kiberdrošība joprojām ir relatīvi jauna un strauji augoša sabiedriskās kārtības joma, vairumā gadījumu nepieciešamas jaunas investīcijas, pat ja kopējā situācija valsts budžetā liek samazināt izdevumus un taupīt. Tāpēc direktīvas mērķus nebūs iespējams sasniegt, ja netiks pieņemti vērienīgi lēmumi par to, kā nodrošināt finanšu resursus un cilvēkresursus, kas ir nepieciešami efektīvai valstu stratēģiju ieviešanai, tostarp valstu kompetento iestāžu un CSIRT pietiekamam nodrošinājumam ar resursiem. Īstenošanas un izpildes efektivitāte Nepieciešamība izraudzīties attiecīgas valstu kompetentās iestādes un vienotos kontaktpunktus ir noteikta direktīvas 8. pantā, un tā ir svarīgs elements, lai nodrošinātu efektīvu TID direktīvas ieviešanu un pārrobežu sadarbību. Šajā jomā dalībvalstīs ir izveidojušās gan centralizētākas, gan decentralizētākas pieejas. Ja dalībvalstis pieņem decentralizētāku pieeju attiecībā uz valsts kompetento iestāžu izraudzīšanos, nozīmīga kļūst spēcīgas sadarbības iedibināšana starp vairākām iestādēm un vienoto kontaktpunktu (skatīt 1. tabulu pielikuma 3.2. iedaļā). Tas palielinās ieviešanas efektivitāti un atvieglos piemērošanu. Iepriekš gūtā pieredze par informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību (IKIA) varētu palīdzēt izveidot optimālu pārvaldības modeli dalībvalstīs, kas nodrošinātu gan efektīvu TID direktīvas ieviešanu nozarēs, gan vienotu horizontālu pieeju (skatīt pielikuma 3.1. iedaļu). Valstu CSIRT spēju stiprināšana Bez efektīvi strādājošiem un ar atbilstošiem resursiem nodrošinātiem valstu CSIRT visā ES, kā noteikts TID direktīvas 9. pantā, ES arī turpmāk būs pārāk ievainojama pret pārrobežu kiberdraudiem. Dalībvalstis tādēļ varētu apsvērt CSIRT darbības jomas paplašināšanu, tajā ietverot ne tikai tās nozares un pakalpojumus, kas iekļauti direktīvas darbības jomā (skatīt pielikuma 3.3. iedaļu). Tas ļautu valstu CSIRT nodrošināt operatīvu atbalstu tādu kiberincidentu gadījumā, kuri notiek uzņēmumos un organizācijās, kas neietilpst direktīvas darbības jomā, bet arī ir svarīgi sabiedrībai un ekonomikai. Turklāt dalībvalstis varētu pilnībā 4

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents