traucējumus saimnieciskajai darbībai un sabiedrībai kopumā, potenciāli apdraudēt lietotāju uzticēšanos un radīt lielu kaitējumu Savienības ekonomikai24. Šajā iedaļā sniegts pārskats par vienībām, kas ietilpst direktīvas II un III pielikumu darbības jomā, un uzskaitīti to pienākumi. Plaši skaidrota pamatpakalpojumu sniedzēju identificēšana, ņemot vērā šī procesa nozīmi saskaņotas TID direktīvas ieviešanā visā ES. Sniegti arī plaši skaidrojumi digitālās infrastruktūras un digitālo pakalpojumu sniedzēju definīcijām. Izvērtēta vēl citu nozaru iespējamā iekļaušana un arī sīkāk izskaidrota specifiskā pieeja attiecībā uz DPS. 4.1. Pamatpakalpojumu sniedzēji (PS). TID direktīva tieši nenosaka, kādas tieši vienības tiks uzskatītas par PS tās izpratnē. Tā vietā tā norāda kritērijus, kas dalībvalstīm būs jāpiemēro, lai veiktu identifikācijas procesu, kas galu galā noteiks, tieši kuri atsevišķie uzņēmumi, kas atbilst II pielikumā uzskaitītajiem vienību veidiem, tiks uzskatīti par pamatpakalpojumu sniedzējiem un uz kuriem tā rezultātā attieksies direktīvā noteiktie pienākumi. 4.1.1. TID direktīvas II pielikumā minētie vienību veidi. 4. panta 4. punkts definē PS kā direktīvas II pielikumā minēto veidu publiskas vai privātas vienības, kas atbilst 5. panta 2. punkta prasībām. II pielikumā minētas nozares, apakšnozares un vienību veidi, par kurām katrai dalībvalstij jāveic identifikācijas process saskaņā ar 5. panta 2. punktu25. Minētās nozares ir enerģētika, transports, banku nozare, finanšu tirgus infrastruktūra, veselības nozare, dzeramā ūdens piegāde un digitālā infrastruktūra. Vairumam vienību, kas pieder “tradicionālajām nozarēm”, ES tiesību aktos ir labi izstrādātas definīcijas, uz kurām ir atsauces II pielikumā. Taču tādu nav digitālās infrastruktūras nozarē, kura minēta II pielikuma 7. punktā un kurā ietilpst interneta plūsmu apmaiņas punkti, domēnu nosaukumu sistēmas un augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistri. Tādējādi nolūkā precizēt šīs definīcijas turpmāk dots šo definīciju sīks skaidrojums. 1) Interneta plūsmu apmaiņas punkti (IPAP). Termins “interneta plūsmu apmaiņas punkti” definēts 4. panta 13. punktā un sīkāk skaidrots 18. apsvērumā; to var raksturot kā tīkla iekārtu, kas ļauj savienot vairāk nekā divas neatkarīgas un tehniski autonomas sistēmas un kā primārais mērķis ir nodrošināt interneta plūsmu apmaiņu. Interneta plūsmu apmaiņas punktu var arī raksturot kā fizisku vietu, kurā notiek interneta plūsmu apmaiņa vairāku tīklu starpā ar komutatora palīdzību. IPAP galvenokārt dod iespēju tieši starpsavienot tīklus, nodrošinot datplūsmu apmaiņu starp tiem, nevis izmantojot vienu vai vairākus trešo personu tīklus. IPAP nodrošinātājs parasti neatbild par interneta plūsmu maršrutēšanu. Plūsmu maršrutēšanu nodrošina tīkla nodrošinātāji. Tiešu 24 25 Sk. 2. apsvērumu. Sīkāku informāciju par identifikācijas procesu skatīt 4.1.6. iedaļā 20

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents