traucējumus saimnieciskajai darbībai un sabiedrībai kopumā, potenciāli apdraudēt lietotāju
uzticēšanos un radīt lielu kaitējumu Savienības ekonomikai24.
Šajā iedaļā sniegts pārskats par vienībām, kas ietilpst direktīvas II un III pielikumu darbības
jomā, un uzskaitīti to pienākumi. Plaši skaidrota pamatpakalpojumu sniedzēju identificēšana,
ņemot vērā šī procesa nozīmi saskaņotas TID direktīvas ieviešanā visā ES. Sniegti arī plaši
skaidrojumi digitālās infrastruktūras un digitālo pakalpojumu sniedzēju definīcijām. Izvērtēta
vēl citu nozaru iespējamā iekļaušana un arī sīkāk izskaidrota specifiskā pieeja attiecībā uz
DPS.
4.1. Pamatpakalpojumu sniedzēji (PS).
TID direktīva tieši nenosaka, kādas tieši vienības tiks uzskatītas par PS tās izpratnē. Tā vietā
tā norāda kritērijus, kas dalībvalstīm būs jāpiemēro, lai veiktu identifikācijas procesu, kas galu
galā noteiks, tieši kuri atsevišķie uzņēmumi, kas atbilst II pielikumā uzskaitītajiem vienību
veidiem, tiks uzskatīti par pamatpakalpojumu sniedzējiem un uz kuriem tā rezultātā attieksies
direktīvā noteiktie pienākumi.
4.1.1. TID direktīvas II pielikumā minētie vienību veidi.
4. panta 4. punkts definē PS kā direktīvas II pielikumā minēto veidu publiskas vai privātas
vienības, kas atbilst 5. panta 2. punkta prasībām. II pielikumā minētas nozares, apakšnozares
un vienību veidi, par kurām katrai dalībvalstij jāveic identifikācijas process saskaņā ar 5.
panta 2. punktu25. Minētās nozares ir enerģētika, transports, banku nozare, finanšu tirgus
infrastruktūra, veselības nozare, dzeramā ūdens piegāde un digitālā infrastruktūra.
Vairumam vienību, kas pieder “tradicionālajām nozarēm”, ES tiesību aktos ir labi izstrādātas
definīcijas, uz kurām ir atsauces II pielikumā. Taču tādu nav digitālās infrastruktūras nozarē,
kura minēta II pielikuma 7. punktā un kurā ietilpst interneta plūsmu apmaiņas punkti, domēnu
nosaukumu sistēmas un augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistri. Tādējādi nolūkā
precizēt šīs definīcijas turpmāk dots šo definīciju sīks skaidrojums.
1) Interneta plūsmu apmaiņas punkti (IPAP).
Termins “interneta plūsmu apmaiņas punkti” definēts 4. panta 13. punktā un sīkāk skaidrots
18. apsvērumā; to var raksturot kā tīkla iekārtu, kas ļauj savienot vairāk nekā divas
neatkarīgas un tehniski autonomas sistēmas un kā primārais mērķis ir nodrošināt interneta
plūsmu apmaiņu. Interneta plūsmu apmaiņas punktu var arī raksturot kā fizisku vietu, kurā
notiek interneta plūsmu apmaiņa vairāku tīklu starpā ar komutatora palīdzību. IPAP
galvenokārt dod iespēju tieši starpsavienot tīklus, nodrošinot datplūsmu apmaiņu starp tiem,
nevis izmantojot vienu vai vairākus trešo personu tīklus. IPAP nodrošinātājs parasti neatbild
par interneta plūsmu maršrutēšanu. Plūsmu maršrutēšanu nodrošina tīkla nodrošinātāji. Tiešu
24
25
Sk. 2. apsvērumu.
Sīkāku informāciju par identifikācijas procesu skatīt 4.1.6. iedaļā
20
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents