IANA (Interneta numurpiešķires institūcija) atbild par DNS saknes, interneta protokolu adrešu un citu interneta protokolu resursu koordinēšanu visā pasaulē. Konkrētāk, IANA atbild par vispārīgo augstākā līmeņa domēna nosaukumu (gTLD), piemēram, “.com”, un valsts koda augstākā līmeņa domēnu nosaukumu (ccTLD), piemēram “.be”, piešķiršanu operatoriem (reģistriem) un to tehniskās un administratīvās informācijas uzturēšanu. IANA uztur piešķirto TLD vispasaules reģistru un piešķir tos interneta lietotājiem visā pasaulē, kā arī ievieš jaunus TLD. Svarīgs reģistru uzdevums ir piešķirt otrā līmeņa nosaukumus tā dēvētajiem reģistrētājiem zem to attiecīgā TLD. Šie reģistrētāji var arī paši piešķirt trešā līmeņa domēna nosaukumus, ja vēlas to darīt. ccTLD ir paredzēti, lai apzīmētu valsti vai teritoriju saskaņā ar ISO 3166-1 standartu. “Vispārīgajiem” TLD parasti nav ģeogrāfiskas vai valsts piesaistes. Ir jāatzīmē, ka TLD nosaukumu reģistra uzturēšana var ietvert DNS nodrošināšanu. Piemēram, saskaņā ar IANA deleģēšanas noteikumiem izraudzītajai vienībai, kas darbojas ar ccTLD cita starpā ir jāpārrauga domēna nosaukumi un jāuztur attiecīgās valsts DNS27. Šie apstākļi ir jāņem vērā dalībvalstij, veicot pamatpakalpojumu sniedzēju identificēšanu saskaņā ar 5. panta 2. punktu. 4.1.2. Pamatpakalpojumu sniedzēju identificēšana. Saskaņā ar direktīvas 5. panta prasībām katrai dalībvalstij ir pienākums attiecībā uz katru II pielikumā minēto nozari un apakšnozari identificēt pamatpakalpojumu sniedzējus, kam attiecīgās dalībvalsts teritorijā ir likumīga uzņēmējdarbības vieta. Šī novērtējuma rezultātā visas vienības, kas atbilst 5. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, ir jāidentificē kā PS un tām jāpiemēro 14. panta drošības prasību un incidentu paziņošanas pienākumi. Dalībvalstīm līdz 2018. gada 9. novembrim ir jāidentificē pakalpojumu sniedzēji katrā nozarē un apakšnozarē. Lai atbalstītu dalībvalstis šajā procesā, sadarbības grupa šobrīd izstrādā vadlīniju dokumentu ar attiecīgu informāciju par nepieciešamajām darbībām un labo praksi saistībā ar PS identificēšanu. Turklāt saskaņā ar 24. panta 2. punktu sadarbības grupai ir jāapspriež to valsts pasākumu process, būtība un veids, kas ļauj identificēt pamatpakalpojumu sniedzējus konkrētā nozarē. Dalībvalsts pirms 2018. gada 9. novembra var lūgt iespēju apspriest sadarbības grupā plānotos valsts pasākumus, kas ļauj identificēt pamatpakalpojumu sniedzējus. 4.1.3. Papildu nozaru iekļaušana. Ņemot vērā 3. pantā paredzēto minimālās saskaņošanas prasību, dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt tiesību aktus, kas nodrošina augstāku tīklu un informācijas sistēmu drošības līmeni. Šajā sakarā dalībvalstis visumā ir tiesīgas attiecināt 14. pantā noteiktos drošības un incidentu paziņošanas pienākumus uz vienībām, kas pieskaitāmas citām nozarēm un apakšnozarēm, kas nav minētas TID direktīvas II pielikumā. Vairākās dalībvalstīs ir nolemts vai pašlaik tiek apsvērts ietvert kādu no šādām nozarēm: i) 27 Publiskās pārvaldes iestādes Informācija pieejama tīmekļa vietnē: https://www.icann.org/resources/pages/delegation-2012-02-25-en 22

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents