IANA (Interneta numurpiešķires institūcija) atbild par DNS saknes, interneta protokolu adrešu un citu
interneta protokolu resursu koordinēšanu visā pasaulē. Konkrētāk, IANA atbild par vispārīgo augstākā
līmeņa domēna nosaukumu (gTLD), piemēram, “.com”, un valsts koda augstākā līmeņa domēnu
nosaukumu (ccTLD), piemēram “.be”, piešķiršanu operatoriem (reģistriem) un to tehniskās un
administratīvās informācijas uzturēšanu. IANA uztur piešķirto TLD vispasaules reģistru un piešķir tos
interneta lietotājiem visā pasaulē, kā arī ievieš jaunus TLD.
Svarīgs reģistru uzdevums ir piešķirt otrā līmeņa nosaukumus tā dēvētajiem reģistrētājiem
zem to attiecīgā TLD. Šie reģistrētāji var arī paši piešķirt trešā līmeņa domēna nosaukumus, ja
vēlas to darīt. ccTLD ir paredzēti, lai apzīmētu valsti vai teritoriju saskaņā ar ISO 3166-1
standartu. “Vispārīgajiem” TLD parasti nav ģeogrāfiskas vai valsts piesaistes.
Ir jāatzīmē, ka TLD nosaukumu reģistra uzturēšana var ietvert DNS nodrošināšanu.
Piemēram, saskaņā ar IANA deleģēšanas noteikumiem izraudzītajai vienībai, kas darbojas ar
ccTLD cita starpā ir jāpārrauga domēna nosaukumi un jāuztur attiecīgās valsts DNS27. Šie
apstākļi ir jāņem vērā dalībvalstij, veicot pamatpakalpojumu sniedzēju identificēšanu saskaņā
ar 5. panta 2. punktu.
4.1.2. Pamatpakalpojumu sniedzēju identificēšana.
Saskaņā ar direktīvas 5. panta prasībām katrai dalībvalstij ir pienākums attiecībā uz katru II
pielikumā minēto nozari un apakšnozari identificēt pamatpakalpojumu sniedzējus, kam
attiecīgās dalībvalsts teritorijā ir likumīga uzņēmējdarbības vieta. Šī novērtējuma rezultātā
visas vienības, kas atbilst 5. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, ir jāidentificē kā PS un
tām jāpiemēro 14. panta drošības prasību un incidentu paziņošanas pienākumi.
Dalībvalstīm līdz 2018. gada 9. novembrim ir jāidentificē pakalpojumu sniedzēji katrā nozarē
un apakšnozarē. Lai atbalstītu dalībvalstis šajā procesā, sadarbības grupa šobrīd izstrādā
vadlīniju dokumentu ar attiecīgu informāciju par nepieciešamajām darbībām un labo praksi
saistībā ar PS identificēšanu.
Turklāt saskaņā ar 24. panta 2. punktu sadarbības grupai ir jāapspriež to valsts pasākumu
process, būtība un veids, kas ļauj identificēt pamatpakalpojumu sniedzējus konkrētā nozarē.
Dalībvalsts pirms 2018. gada 9. novembra var lūgt iespēju apspriest sadarbības grupā plānotos
valsts pasākumus, kas ļauj identificēt pamatpakalpojumu sniedzējus.
4.1.3. Papildu nozaru iekļaušana.
Ņemot vērā 3. pantā paredzēto minimālās saskaņošanas prasību, dalībvalstis var pieņemt vai
saglabāt tiesību aktus, kas nodrošina augstāku tīklu un informācijas sistēmu drošības līmeni.
Šajā sakarā dalībvalstis visumā ir tiesīgas attiecināt 14. pantā noteiktos drošības un incidentu
paziņošanas pienākumus uz vienībām, kas pieskaitāmas citām nozarēm un apakšnozarēm, kas
nav minētas TID direktīvas II pielikumā. Vairākās dalībvalstīs ir nolemts vai pašlaik tiek
apsvērts ietvert kādu no šādām nozarēm:
i)
27
Publiskās pārvaldes iestādes
Informācija pieejama tīmekļa vietnē: https://www.icann.org/resources/pages/delegation-2012-02-25-en
22
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents