sniegšanu. 16. panta 4. punktā īpaši norādīti pieci ietekmes novērtēšanas parametri, kas digitālo
pakalpojumu sniedzējiem jāņem vērā. Šajā sakarā saskaņā ar 16. panta 8. punktu Komisija ir
pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kas nodrošinātu detalizētākus parametru aprakstus. Precīzāks
šo parametru apraksts, norādot 4.4.2. punktā minētos drošības elementus, tiks ietverts īstenošanas
aktā, kuru Komisija plāno pieņemt rudenī.
4.4.4. Uz risku balstīta regulatīvā pieeja.
17. pants nosaka, ka DPS piemērojama ex post uzraudzība, kuru veic valstu kompetentās
iestādes. Dalībvalstīm jānodrošina, ka kompetentās iestādes rīkojas, kad tām sniegti
pierādījumi, ka DPS nepilda direktīvas 16. pantā noteiktās prasības.
Turklāt saskaņā ar 16. panta 8. punktu un 9. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt
īstenošanas aktus par paziņošanas un drošības prasībām, kas veicinās saskaņotības līmeni
DPS. Bez tam saskaņā ar 16. panta 10. punktu dalībvalstīm nav atļauts DPS noteikt papildu
drošības un paziņošanas prasības, kas atšķiras no tām, kas paredzētas direktīvā, izņemot
gadījumus, kad šādi pasākumi ir nepieciešami, lai aizsargātu būtiskas valsts funkcijas, īpaši
valsts drošību, un ļautu izmeklēt un atklāt noziedzīgus nodarījumus un saukt pie atbildības par
to nodarīšanu.
Un visbeidzot, ņemot vērā DPS pārrobežu darbību, direktīvā ievērots nevis vairāku paralēlu
jurisdikciju modelis, bet pieeja, kuras pamatā ir kritērijs par pakalpojuma sniedzēja galvenās
uzņēmējdarbības atrašanās vietu ES.38 Šī pieeja ļauj piemērot vienu noteikumu kopumu DPS,
un par uzraudzību atbild viena kompetentā iestāde, un tas ir īpaši svarīgi, jo daudzi DPS
piedāvā savus pakalpojumus vairākas dalībvalstīs vienlaikus. Šīs pieejas piemērošana mazina
noteikumu slogu DPS un nodrošina pienācīgu digitālā vienotā tirgus darbību.
4.4.5. Jurisdikcija.
Kā skaidrots iepriekš, saskaņā ar TID direktīvas 18. panta 1. punktu DPS ir tās dalībvalsts
jurisdikcijā, kurā ir tā galvenā uzņēmējdarbības vieta. Ja konkrēts DPS piedāvā pakalpojumus
ES, bet neveic uzņēmējdarbību ES teritorijā, 18. panta 2. punkts nosaka pienākumu DPS
iecelt pārstāvi Savienībā. Šādā gadījumā uzņēmums būs tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā
iecelts pārstāvis. Gadījumos, kad DPS sniedz pakalpojumus dalībvalstī, bet nav iecēlis
pārstāvi ES, dalībvalsts var principā vērsties pret DPS, jo pakalpojumu sniedzējs nepilda
savus pienākumus, kas izriet no direktīvas.
4.4.6. Nelielu digitālo pakalpojumu sniedzēju atbrīvojums no drošības prasību un
paziņošanas pienākumu izpildes.
Saskaņā ar 16. panta 11. punktu uz digitālo pakalpojumu sniedzējiem, kas ir mikrouzņēmumi
vai mazie uzņēmumi Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK39 izpratnē, neattiecas 16. pantā
noteiktās drošības prasības un paziņošanas pienākums. Tas nozīmē, ka tiem uzņēmumiem, kas
nodarbina mazāk nekā 50 personas un kuru gada apgrozījums un/vai gada bilance nepārsniedz
10 miljonus euro, šī prasība nav saistoša. Nosakot vienības lielumu, nav svarīgi, vai attiecīgais
38
39
Skatīt īpaši direktīvas 18. pantu.
OV L 24, 20.5.2003., 36. lpp.
35
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents