2. Valsts tīklu un informācijas sistēmu drošības stratēģija. Saskaņā ar TID direktīvas 7. pantu dalībvalstīm ir pienākums pieņemt valsts tīklu un informācijas sistēmu drošības stratēģiju, kuru var uzskatīt par ekvivalentu terminam Valsts kiberdrošības stratēģija (“VKDS”) Valsts stratēģijas funkcija ir noteikt stratēģiskos mērķus un atbilstīgu politiku un regulatīvos pasākumus attiecībā uz kiberdrošību. VKDS jēdziens tiek plaši lietots starptautiskā un Eiropas mērogā, it īpaši kontekstā ar ENISA darbu ar dalībvalstīm pie valstu stratēģijām, kā rezultātā nesen sagatavots atjaunots VKDS labas prakses ceļvedis2. Šajā iedaļā Komisija skaidro, kā TID direktīva veicina dalībvalstu gatavību, jo tajā prasīts ieviest pamatīgas valstu tīklu un informācijas sistēmu drošības stratēģijas (7. pants). Šajā iedaļā aprakstīti šādi aspekti: (a) stratēģijas darbības joma un (b) saturs un pieņemšanas kārtība. Kā turpmāk aprakstīts, TID direktīvas 7. panta pareiza transponēšana ir svarīga direktīvas mērķu sasniegšanai, un tas paredz, ka šīm mērķim jāpiešķir pietiekami finansiālie resursi un cilvēkresursi. 2.1. Valsts stratēģijas darbības joma. Saskaņā ar 7. panta formulējumu, pienākums pieņemt VKDS attiecas tikai uz “II pielikumā minētajām nozarēm (t.i., enerģētika, transports, banku nozare, finanšu tirgus infrastruktūras, veselības nozare, dzeramā ūdens piegāde un izplatīšana un digitālā infrastruktūra) un III pielikumā minētajiem pakalpojumiem” (tiešsaistes tirdzniecības vieta, tiešsaistes meklētājprogramma, mākoņdatošanas pakalpojums). Direktīvas 3. pants nosaka minimālās saskaņošanas principu, saskaņā ar kuru dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt spēkā noteikumus nolūkā panākt augstāku tīklu un informācijas sistēmu drošības līmeni. Šī principa piemērošana pienākumam pieņemt VKDS ļauj dalībvalstīm aptvert vairāk nozaru un pakalpojumu, nekā noteikts direktīvas II un III pielikumā. Pēc Komisijas uzskatiem un ņemot vērā TID direktīvas mērķi, t.i., panākt vienādi augstu līmeni tīklu un informācijas sistēmu drošībā visā Savienībā3, būtu ieteicams izstrādāt valsts stratēģiju, kas aptvertu visas attiecīgās sabiedriskās un ekonomiskās sfēras, nevis tikai tās nozares un digitālos pakalpojumus, ko aptver TID direktīvas attiecīgi II un III pielikums. Tas ir saskaņā ar labāko starptautisko praksi (skatīt ITU vadlīnijas un OECD analīzi, kas minēta vēlāk) un TID direktīvu. Kā turpmāk skaidrots, tas īpaši attiecas uz publiskās pārvaldes iestādēm, kas atbild par nozarēm un pakalpojumiem, kas nav minēti direktīvas II un III pielikumā. Publiskās pārvaldes iestādes var apstrādāt sensitīvu informāciju, tāpēc tās būtu jāiekļauj VKDS un pārvaldības plānos, kas novērš informācijas noplūdi un nodrošina pietiekamu šīs informācijas aizsardzību. 2 ENISA, Valstu kiberdrošības stratēģijas labā prakse (2016.). Skatīt https://www.enisa.europa.eu/publications/ncss-good-practice-guide 3 Skatīt 1. panta 1. punktu 5

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents