2. Valsts tīklu un informācijas sistēmu drošības stratēģija.
Saskaņā ar TID direktīvas 7. pantu dalībvalstīm ir pienākums pieņemt valsts tīklu un
informācijas sistēmu drošības stratēģiju, kuru var uzskatīt par ekvivalentu terminam Valsts
kiberdrošības stratēģija (“VKDS”) Valsts stratēģijas funkcija ir noteikt stratēģiskos mērķus un
atbilstīgu politiku un regulatīvos pasākumus attiecībā uz kiberdrošību. VKDS jēdziens tiek
plaši lietots starptautiskā un Eiropas mērogā, it īpaši kontekstā ar ENISA darbu ar dalībvalstīm
pie valstu stratēģijām, kā rezultātā nesen sagatavots atjaunots VKDS labas prakses ceļvedis2.
Šajā iedaļā Komisija skaidro, kā TID direktīva veicina dalībvalstu gatavību, jo tajā prasīts
ieviest pamatīgas valstu tīklu un informācijas sistēmu drošības stratēģijas (7. pants). Šajā
iedaļā aprakstīti šādi aspekti: (a) stratēģijas darbības joma un (b) saturs un pieņemšanas
kārtība.
Kā turpmāk aprakstīts, TID direktīvas 7. panta pareiza transponēšana ir svarīga direktīvas
mērķu sasniegšanai, un tas paredz, ka šīm mērķim jāpiešķir pietiekami finansiālie resursi un
cilvēkresursi.
2.1. Valsts stratēģijas darbības joma.
Saskaņā ar 7. panta formulējumu, pienākums pieņemt VKDS attiecas tikai uz “II pielikumā
minētajām nozarēm (t.i., enerģētika, transports, banku nozare, finanšu tirgus infrastruktūras,
veselības nozare, dzeramā ūdens piegāde un izplatīšana un digitālā infrastruktūra) un III
pielikumā minētajiem pakalpojumiem” (tiešsaistes tirdzniecības vieta, tiešsaistes
meklētājprogramma, mākoņdatošanas pakalpojums).
Direktīvas 3. pants nosaka minimālās saskaņošanas principu, saskaņā ar kuru dalībvalstis var
pieņemt vai saglabāt spēkā noteikumus nolūkā panākt augstāku tīklu un informācijas sistēmu
drošības līmeni. Šī principa piemērošana pienākumam pieņemt VKDS ļauj dalībvalstīm
aptvert vairāk nozaru un pakalpojumu, nekā noteikts direktīvas II un III pielikumā.
Pēc Komisijas uzskatiem un ņemot vērā TID direktīvas mērķi, t.i., panākt vienādi augstu
līmeni tīklu un informācijas sistēmu drošībā visā Savienībā3, būtu ieteicams izstrādāt valsts
stratēģiju, kas aptvertu visas attiecīgās sabiedriskās un ekonomiskās sfēras, nevis tikai tās
nozares un digitālos pakalpojumus, ko aptver TID direktīvas attiecīgi II un III pielikums. Tas
ir saskaņā ar labāko starptautisko praksi (skatīt ITU vadlīnijas un OECD analīzi, kas minēta
vēlāk) un TID direktīvu.
Kā turpmāk skaidrots, tas īpaši attiecas uz publiskās pārvaldes iestādēm, kas atbild par
nozarēm un pakalpojumiem, kas nav minēti direktīvas II un III pielikumā. Publiskās pārvaldes
iestādes var apstrādāt sensitīvu informāciju, tāpēc tās būtu jāiekļauj VKDS un pārvaldības
plānos, kas novērš informācijas noplūdi un nodrošina pietiekamu šīs informācijas aizsardzību.
2
ENISA, Valstu kiberdrošības stratēģijas labā prakse (2016.). Skatīt
https://www.enisa.europa.eu/publications/ncss-good-practice-guide
3
Skatīt 1. panta 1. punktu
5
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents