2.2. Saturs un valstu stratēģiju pieņemšanas kārtība.
Saskaņā ar TID direktīvas 7. pantu, VKDS jāiekļauj vismaz:
i) valsts tīklu un informācijas sistēmu drošības stratēģijas mērķi un prioritātes;
ii) pārvaldības sistēma, lai sasniegtu valsts tīklu un informācijas sistēmu drošības
stratēģijas mērķus un prioritātes
iii) tādu pasākumu apzināšana, kas attiecas uz sagatavotību, reaģēšanu un atkopi, tostarp
sadarbību starp publisko un privāto sektoru;
iv) norāde par izglītības, izpratnes veidošanas un apmācības programmām;
v) norāde par pētniecības un attīstības plāniem;
vi) riska izvērtējuma plāns, lai apzinātu riskus; kā arī
vii) dažādu dalībnieku saraksts, kas iesaistīti stratēģijas īstenošanā.
Ne 7. pants, ne atbilstīgais 29. apsvērums nenorāda prasības VKDS pieņemšanai un
neraksturo precīzāk VKDS saturu. Attiecībā uz procesu un VKDS satura papildu elementiem
Komisija uzskata turpmāk aprakstīto pieeju par vienu no veidiem, kas būtu piemērots VKDS
pieņemšanai. Tā pamatā ir analīze par dalībvalstu un trešo valstu pieredzi savu stratēģiju
pieņemšanā. Resurss sīkākas informācijas saņemšanai ir ENISA VKDS apmācību rīks, kas
pieejams kā video klipi un lejupielādējams multivides fails tās tīmekļvietnē4.
2.3. Process un risināmie jautājumi.
Valsts stratēģijas sagatavošanas un pēcākās pieņemšanas process ir sarežģīts un
daudzšķautņains; lai tas būtu efektīvs un veiksmīgs, tam nepieciešama ilgstoša sadarbība ar
kiberdrošības ekspertiem, pilsonisko sabiedrību un valsts politisko procesu. Pamatu pamats ir
augstākā līmeņa administratīvs atbalsts vismaz valsts sekretāra vai līdzvērtīgā līmenī vadošajā
ministrijā, kā arī politiskais atbalsts. Lai veiksmīgi pieņemtu VKDS, var apsvērt šādus piecus
procesa soļus (skatīt 1. tabulu):
Pirmais solis — no stratēģijas izrietošo pamatprincipu un stratēģisko mērķu noteikšana.
Vispirms valstu kompetentajām iestādēm būtu jānosaka galvenie elementi, kas jāiekļauj
VKDS, proti, kādi ir sasniedzamie rezultāti direktīvas izpratnē (7. panta 1. punkta a)
apakšpunkts) “mērķi un prioritātes”, kā šādi rezultāti papildina valstu sociālās un ekonomikas
politikas un kā tie atbilst privilēģijai un pienākumam būt par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Mērķiem ir jābūt specifiskiem, izmērāmiem, sasniedzamiem, reāliem un ar noteiktu termiņu
(SMART). Ilustratīvs piemērs: “Mēs nodrošināsim, lai šīs [noteikta perioda] stratēģijas
pamatā būtu precīzi un visaptveroši izmērāmi kritēriji, pēc kuriem mēs mērīsim virzību uz
sasniedzamajiem rezultātiem”5
Iepriekš minētais ietver arī politisko novērtējumu, vai ir iespējams saņemt pietiekami daudz
budžeta līdzekļu, lai finansētu stratēģijas ieviešanu. Tas arī ietver stratēģijas iecerētās darbības
4
https://www.enisa.europa.eu/topics/national-cyber-security-strategies/national-cyber-security-strategiestraining-tool
5
Fragments no AK Nacionālās kiberdrošības stratēģijas, 2016.–2021., 67. lpp.
6
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents