2.2. Saturs un valstu stratēģiju pieņemšanas kārtība. Saskaņā ar TID direktīvas 7. pantu, VKDS jāiekļauj vismaz: i) valsts tīklu un informācijas sistēmu drošības stratēģijas mērķi un prioritātes; ii) pārvaldības sistēma, lai sasniegtu valsts tīklu un informācijas sistēmu drošības stratēģijas mērķus un prioritātes iii) tādu pasākumu apzināšana, kas attiecas uz sagatavotību, reaģēšanu un atkopi, tostarp sadarbību starp publisko un privāto sektoru; iv) norāde par izglītības, izpratnes veidošanas un apmācības programmām; v) norāde par pētniecības un attīstības plāniem; vi) riska izvērtējuma plāns, lai apzinātu riskus; kā arī vii) dažādu dalībnieku saraksts, kas iesaistīti stratēģijas īstenošanā. Ne 7. pants, ne atbilstīgais 29. apsvērums nenorāda prasības VKDS pieņemšanai un neraksturo precīzāk VKDS saturu. Attiecībā uz procesu un VKDS satura papildu elementiem Komisija uzskata turpmāk aprakstīto pieeju par vienu no veidiem, kas būtu piemērots VKDS pieņemšanai. Tā pamatā ir analīze par dalībvalstu un trešo valstu pieredzi savu stratēģiju pieņemšanā. Resurss sīkākas informācijas saņemšanai ir ENISA VKDS apmācību rīks, kas pieejams kā video klipi un lejupielādējams multivides fails tās tīmekļvietnē4. 2.3. Process un risināmie jautājumi. Valsts stratēģijas sagatavošanas un pēcākās pieņemšanas process ir sarežģīts un daudzšķautņains; lai tas būtu efektīvs un veiksmīgs, tam nepieciešama ilgstoša sadarbība ar kiberdrošības ekspertiem, pilsonisko sabiedrību un valsts politisko procesu. Pamatu pamats ir augstākā līmeņa administratīvs atbalsts vismaz valsts sekretāra vai līdzvērtīgā līmenī vadošajā ministrijā, kā arī politiskais atbalsts. Lai veiksmīgi pieņemtu VKDS, var apsvērt šādus piecus procesa soļus (skatīt 1. tabulu): Pirmais solis — no stratēģijas izrietošo pamatprincipu un stratēģisko mērķu noteikšana. Vispirms valstu kompetentajām iestādēm būtu jānosaka galvenie elementi, kas jāiekļauj VKDS, proti, kādi ir sasniedzamie rezultāti direktīvas izpratnē (7. panta 1. punkta a) apakšpunkts) “mērķi un prioritātes”, kā šādi rezultāti papildina valstu sociālās un ekonomikas politikas un kā tie atbilst privilēģijai un pienākumam būt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Mērķiem ir jābūt specifiskiem, izmērāmiem, sasniedzamiem, reāliem un ar noteiktu termiņu (SMART). Ilustratīvs piemērs: “Mēs nodrošināsim, lai šīs [noteikta perioda] stratēģijas pamatā būtu precīzi un visaptveroši izmērāmi kritēriji, pēc kuriem mēs mērīsim virzību uz sasniedzamajiem rezultātiem”5 Iepriekš minētais ietver arī politisko novērtējumu, vai ir iespējams saņemt pietiekami daudz budžeta līdzekļu, lai finansētu stratēģijas ieviešanu. Tas arī ietver stratēģijas iecerētās darbības 4 https://www.enisa.europa.eu/topics/national-cyber-security-strategies/national-cyber-security-strategiestraining-tool 5 Fragments no AK Nacionālās kiberdrošības stratēģijas, 2016.–2021., 67. lpp. 6

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents