stratēģijas priekšlikums sabiedrībai, saņemtu informāciju no visiem iespējamiem avotiem un
rastu atbalstu stratēģijas ieviešanai nepieciešamo resursu ieguvei.
Piektais solis — oficiāla pieņemšana.
Pēdējais solis ietver oficiālu pieņemšanu politiskajā līmenī un budžeta līdzekļu piešķiršanu,
kas atspoguļo, cik lielu nozīmi attiecīgā dalībvalsts piešķir kiberdrošībai. Komisija aicina
dalībvalstis, kad tās paziņo valsts stratēģijas dokumentu Komisijai saskaņā ar 7. panta 3.
punktu, sniegt informāciju par budžetu, lai sasniegtu TID direktīvas mērķus. Budžeta un
nepieciešamo cilvēkresursu piešķiršana ir izšķiroši svarīga efektīvai stratēģijas un direktīvas
ieviešanai. Tā kā kiberdrošība joprojām ir samērā jauna un strauji augoša sabiedriskās kārtības
joma, vairumā gadījumu nepieciešamas jaunas investīcijas, pat ja kopējā situācija valsts
budžetā liek samazināt izdevumus un taupīt.
Konsultācijas par valstu stratēģiju izstrādes procesu un saturu var sniegt dažādas publiskas un
akadēmiskas struktūras, piemēram, ENISA6, Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU)7,
OECD8, Globālais kiberekspertīzes forums un Oksfordas Universitāte9.
2.4. Konkrēti soļi, kas dalībvalstīm veicami līdz transponēšanas termiņam.
Pirms direktīvas pieņemšanas gandrīz visas dalībvalstis10 jau ir publicējušas dokumentus, kas
norādīti kā VKDS. Šī pielikuma 6. iedaļā minētas stratēģijas, kas šobrīd ieviestas katrā
dalībvalstī11. Tajās parasti ietverti stratēģiski principi, vadlīnijas un mērķi, dažkārt —
specifiski pasākumi, ar ko mazina ar kiberdrošību saistītus riskus.
Ņemot vērā, ka dažas no šīm stratēģijām tika pieņemtas pirms TID direktīvas pieņemšanas,
tajās varētu nebūt visi 7. panta elementi. Lai nodrošinātu korektu transponēšanu, dalībvalstīm
būs jāizanalizē trūkstošie elementi, salīdzinot savu VKDS saturu ar septiņām 7. pantā skaidri
norādītajām prasībām attiecībā uz direktīvas II pielikumā minētajām nozarēm un III pielikumā
minētajiem pakalpojumiem. Identificētos trūkumus pēc tam var novērst, pārskatot esošo
VKDS vai lemjot par pilnīgu savas valsts TID stratēģijas principu pārstrādi no nulles. Iepriekš
ENISA,
Valstu
kiberdrošības
stratēģijas
labā
prakse
(2016).
Skatīt
https://www.enisa.europa.eu/publications/ncss-good-practice-guide
7
ITU, Nacionālās kiberdrošības stratēģijas ceļvedis (2011). Skatīt http://www.itu.int/ITUD/cyb/cybersecurity/docs/ITUNationalCybersecurityStrategyGuide.pdf
ITU
2017.
gadā
izlaidīs
arī
Valstu
kiberdrošības
stratēģijas
rīkkopu
(skatīt
prezentācijuhttp://www.itu.int/en/ITUD/Cybersecurity/Documents/National%20Strategy%20Toolkit%20introduction.pdf)
8
OECD, Kiberdrošības politikas izveide pagrieziena punktā: jaunas paaudzes nacionālo kiberdrošības
stratēģiju analīze (2012). Skatīt: http://www.oecd.org/sti/ieconomy/cybersecurity%20policy%20making.pdf
9
Globālais kiberdrošības kapacitātes centrs un Oksfordas Universitāte, Kiberdrošības kapacitātes brieduma
modelis
valstīm
(KBM)
Pārstrādātais
izdevums
(2016).
Skatīt:
https://www.thegfce.com/binaries/gfce/documents/publications/2017/02/13/cybersecurity-cmm-fornations/CMM+revised+edition.pdf
10
Izņemot Grieķiju, kur valsts kiberdrošības stratēģija tiek gatavota kopš 2014. gada
(skatīthttps://www.enisa.europa.eu/topics/national-cyber-security-strategies/ncss-map/strategies/national-cybersecurity-strategy-greece/view)
11
Šī informācija ir sagatavota, balstoties uz VKDS pārskatu, ko sniegusi ENISA
tīmekļvietnēhttps://www.enisa.europa.eu/topics/national-cyber-security-strategies/ncss-map
6
8
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents