Ir svarīgi, lai dalībvalstis izmantotu TID direktīvas transponēšanu kā iespēju izvērtēt savas
nacionālās kiberdrošības stratēģijas, ņemot vērā to neaptvertās jomas, labo praksi un jaunos
uzdevumus, kas iztirzāti pielikumā.
Lai gan direktīvā saprotamu iemeslu dēļ galvenā uzmanība pievērsta kritiski svarīgiem
uzņēmumiem un pakalpojumiem, galvenais uzdevums ir visaptveroši un konsekventi
nodrošināt ekonomikas un sabiedrības kiberdrošību kopumā, ņemot vērā arvien pieaugošo
paļaušanos uz IKT. Tādējādi visaptverošu valstu stratēģiju pieņemšana, kas pārsniedz
minimālās TID direktīvas prasības (t.i., aptverot vairāk nozaru un pakalpojumu, nekā
uzskaitīts attiecīgi direktīvas II un III pielikumā), palielinātu vispārējo tīklu un informācijas
sistēmu drošības līmeni.
Tā kā kiberdrošība joprojām ir relatīvi jauna un strauji augoša sabiedriskās kārtības joma,
vairumā gadījumu nepieciešamas jaunas investīcijas, pat ja kopējā situācija valsts budžetā liek
samazināt izdevumus un taupīt. Tāpēc direktīvas mērķus nebūs iespējams sasniegt, ja netiks
pieņemti vērienīgi lēmumi par to, kā nodrošināt finanšu resursus un cilvēkresursus, kas ir
nepieciešami efektīvai valstu stratēģiju ieviešanai, tostarp valstu kompetento iestāžu un
CSIRT pietiekamam nodrošinājumam ar resursiem.
Īstenošanas un izpildes efektivitāte
Nepieciešamība izraudzīties attiecīgas valstu kompetentās iestādes un vienotos
kontaktpunktus ir noteikta direktīvas 8. pantā, un tā ir svarīgs elements, lai nodrošinātu
efektīvu TID direktīvas ieviešanu un pārrobežu sadarbību. Šajā jomā dalībvalstīs ir
izveidojušās gan centralizētākas, gan decentralizētākas pieejas. Ja dalībvalstis pieņem
decentralizētāku pieeju attiecībā uz valsts kompetento iestāžu izraudzīšanos, nozīmīga kļūst
spēcīgas sadarbības iedibināšana starp vairākām iestādēm un vienoto kontaktpunktu (skatīt 1.
tabulu pielikuma 3.2. iedaļā). Tas palielinās ieviešanas efektivitāti un atvieglos piemērošanu.
Iepriekš gūtā pieredze par informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību (IKIA) varētu
palīdzēt izveidot optimālu pārvaldības modeli dalībvalstīs, kas nodrošinātu gan efektīvu TID
direktīvas ieviešanu nozarēs, gan vienotu horizontālu pieeju (skatīt pielikuma 3.1. iedaļu).
Valstu CSIRT spēju stiprināšana
Bez efektīvi strādājošiem un ar atbilstošiem resursiem nodrošinātiem valstu CSIRT visā ES,
kā noteikts TID direktīvas 9. pantā, ES arī turpmāk būs pārāk ievainojama pret pārrobežu
kiberdraudiem. Dalībvalstis tādēļ varētu apsvērt CSIRT darbības jomas paplašināšanu, tajā
ietverot ne tikai tās nozares un pakalpojumus, kas iekļauti direktīvas darbības jomā (skatīt
pielikuma 3.3. iedaļu). Tas ļautu valstu CSIRT nodrošināt operatīvu atbalstu tādu
kiberincidentu gadījumā, kuri notiek uzņēmumos un organizācijās, kas neietilpst direktīvas
darbības jomā, bet arī ir svarīgi sabiedrībai un ekonomikai. Turklāt dalībvalstis varētu pilnībā
4
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents