Turklāt publiskajām iestādēm, jo īpaši tām, kuras sniedz pamatpakalpojumus, būtu jānodrošina to personāla apmācība ar kiberdrošību saistītās jomās. Treškārt, dalībvalstīm būtu jānosaka kiberjautājumu izpratne kā prioritāte izpratnes veicināšanas kampaņās, tostarp kā mērķgrupu nosakot skolas, augstskolas, uzņēmējdarbības kopienu un pētniecības struktūras. Tiks palielināti komunikācijas centieni ES un dalībvalstu līmenī, lai kiberdrošības mēnesī, kas katru gadu notiek oktobrī un ko koordinē ENISA, sasniegtu plašāku auditoriju. Tikpat svarīga ir izpratnes veicināšana par tiešsaistes dezinformācijas kampaņām un nepatiesām ziņām sociālajos medijos, kas ir īpaši vērstas uz demokrātijas procesu un Eiropas vērtību graušanu. Lai arī primārā atbildība joprojām ir valsts līmenī – tostarp attiecībā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām –, ir pierādījies, ka zināšanu un pieredzes savstarpējai izmantošanai un apmaiņai Eiropas līmenī ir pievienotā vērtība attiecībā uz pasākumu mērķtiecīgu uzsākšanu56. Nozarei kopumā, bet jo īpaši digitālo pakalpojumu sniedzējiem un ražotājiem, arī ir svarīga loma. Tai ir jāatbalsta lietotāji (privātpersonas, uzņēmumi un valsts pārvalde) ar rīkiem, kas ļauj tiem pašiem uzņemties atbildību par savu darbību tiešsaistē, un tie skaidri jāinformē, ka kiberhigiēnas uzturēšana ir neatņemama daļa no piedāvājuma patērētājiem57. Lai atklātu un novērstu ievainojamību, nozarei būtu jācenšas ieviest iekšējos procesus, ar kuru palīdzību izpēta, kategorizē un novērš ievainojamības veidus neatkarīgi no tā, vai iespējamās ievainojamības avots atrodas konkrētā uzņēmuma iekšienē vai ārpus tā. Galvenie pasākumi:          56 57 58 direktīvas par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā pilnīga īstenošana; Eiropas Parlaments un Padome ātri pieņem regulu, kas nosaka jaunas pilnvaras ENISA un Eiropas satvaru sertifikācijai58; Kopīga Eiropas Komisijas / nozares iniciatīva, lai noteiktu rūpības pienākuma principu produktu/programmatūras ievainojamības samazināšanai un “integrētās drošības” veicināšanai; plāna par reaģēšanu uz liela mēroga pārrobežu incidentiem ātra īstenošana; ietekmes novērtējuma uzsākšana, lai izpētītu iespēju 2018. gadā sagatavot Komisijas priekšlikumu par kiberdrošības zināšanu centru tīkla un Eiropas kiberdrošības pētniecības un zināšanu centra izveidi, balstoties uz tūlītēju izmēģinājuma posmu; palīdzības sniegšana dalībvalstīm to jomu apzināšanā, kurās no Eiropas Aizsardzības fonda varētu sniegt atbalstu kopējiem kiberdrošības projektiem; vienota Eiropas mēroga kontaktpunkta izveide, lai palīdzētu kiberuzbrukumu upuriem, sniegtu informāciju par jaunākajiem draudiem un apkopotu praktiskus padomus un kiberdrošības rīkus; dalībvalstu rīcība, integrējot kiberdrošību prasmju veidošanas programmās, e-pārvaldē un izpratnes veicināšanas kampaņās; nozares rīcība, nodrošinot ar kiberdrošību saistītu apmācību personālam un izmantojot “integrētās drošības” pieeju attiecībā uz saviem produktiem, pakalpojumiem un Piemērs tam ir Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa, kuru 2015. gadā izveidoja dalībvalstis un Augstā pārstāve, lai reaģētu uz notiekošajām Krievijas dezinformācijas kampaņām. Operatīvā grupa ir iesaistīta komunikācijas produktu un kampaņu izstrādē, kas vērsti uz ES politikas izskaidrošanu Austrumu partnerības reģionā. Vairāki ražotāji jau ir pieraduši pie “integrētās drošības” koncepcijas principiem, jo tie ir paredzēti dažos Eiropas tiesību aktos (piemēram, Direktīvā 2006/42/EK par mašīnām). COM(2017) 477. 12

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents