procesiem. 3. EFEKTĪVAS ES KIBERNOZIEGUMIEM SISTĒMAS IZVEIDE ATTURĒŠANAI NO Efektīva atturēšana nozīmē tādu pasākumu satvara izveide, kas būtu ticams un atturētu potenciālos kibernoziedzniekus un uzbrucējus no uzbrukumu veikšanas. Tik ilgi, kamēr kiberuzbrukumu veicēji — gan nevalstiski, gan valsts — baidīsies tikai no neizdošanās, viņiem nebūs motivācijas apturēt mēģinājumus. Efektīvāka tiesībaizsardzības iestāžu reakcija, koncentrējoties uz kriminālnoziedznieku atklāšanu, izsekojamību un kriminālvajāšanu, ir galvenais aspekts efektīvas atturēšanas nodrošināšanā. Turklāt ES ir nepieciešams atbalstīt dalībvalstis divējāda lietojuma kiberdrošības spēju attīstībā. Mēs sāksim mainīt notikumu gaitu saistībā ar kiberuzbrukumiem tikai tad, kad palielināsim iespējamību tikt pieķertam un sodītam par šo noziegumu veikšanu. Kiberuzbrukumi būtu nekavējoties jāizmeklē, un vainīgie būtu jāsauc pie atbildības, vai arī attiecīgi jārīkojas politiskā vai diplomātiskā līmenī. Lielas krīzes gadījumā, kura ir nozīmīga arī no starptautiskā un aizsardzības viedokļa, Augstā pārstāve varētu ierosināt Padomei piemērotas reakcijas variantus. Viens solis ceļā uz to, lai uzlabotu krimināltiesisko reakciju uz kiberuzbrukumiem, tika jau sperts, pieņemot 2013. gada direktīvu par uzbrukumiem informācijas sistēmām59. Tajā tika noteikti minimālie noteikumi par kriminālpārkāpumu un sankciju definīciju uzbrukumu informācijas sistēmām jomā un operatīvie pasākumi sadarbības starp iestādēm uzlabošanai. Ar minēto direktīvu ir panākts ievērojams progress, nosakot kriminālatbildību par kiberuzbrukumiem salīdzināmā līmenī visās dalībvalstīs, kas atvieglo pārrobežu sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm, kuras izmeklē šādus pārkāpumus. Tomēr direktīvas potenciāls varētu tikt pilnībā izmantots, ja dalībvalstis pilnībā īstenotu visus tajā paredzētos noteikumus60. Komisija turpinās sniegt atbalstu dalībvalstīm direktīvas īstenošanā, un uzskata, ka pašlaik nav nepieciešams veikt tajā grozījumus. 3.1. Ļaunprātīgu personu identificēšana Lai palielinātu mūsu iespējas saukt vainīgos pie atbildības, mums steidzami ir jāuzlabo savas spējas identificēt par kiberuzbrukumiem atbildīgās personas. Lielākais izaicinājums tiesībaizsardzības iestādēm ir kibernoziedzības izmeklēšanai noderīgas informācijas atrašana galvenokārt digitālas izsekošanas formā. Tādēļ ir nepieciešams palielināt mūsu tehnoloģiskās spējas veikt efektīvu izmeklēšanu, tostarp piesaistot Eiropola kibernoziedzības vienībai kiberdrošības ekspertus. Eiropols ir kļuvis par galveno dalībnieku, kas atbalsta dalībvalstis vairākjurisdikciju izmeklēšanā. Tam vajadzētu kļūt par specializēto zināšanu centru dalībvalstu tiesībaizsardzībā attiecībā uz izmeklēšanu tiešsaistē un kibernoziegumu tiesu ekspertīzi. Plaši izplatītā prakse vienas IP adreses tvērumā reģistrēt vairākus lietotājus, dažkārt pat vairākus tūkstošus lietotāju, rada tehniskas grūtības izmeklēt ļaunprātīgu darbību tiešsaistē. Dažkārt rodas nepieciešamība pārbaudīt lielu skaitu lietotāju, lai identificētu vienu ļaunprātīgu personu, piemēram, tādos smagos noziegumos kā bērnu seksuālā izmantošana. Tādēļ ES mudinās ieviest jauno protokolu (IPv6), jo tas ļauj piešķirt vienai IP adresei vienu lietotāju, sniedzot nepārprotamas priekšrocības tiesībaizsardzības un kiberdrošības izmeklēšanā. Pirmais solis šajā virzienā būs tas, ka Komisija noteiks prasību pāriet uz IPv6 visās 59 60 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/40/ES (2013. gada 12. augusts) par uzbrukumiem informācijas sistēmām. COM(2017) 474. 13

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents