procesiem.
3.
EFEKTĪVAS
ES
KIBERNOZIEGUMIEM
SISTĒMAS
IZVEIDE
ATTURĒŠANAI
NO
Efektīva atturēšana nozīmē tādu pasākumu satvara izveide, kas būtu ticams un atturētu
potenciālos kibernoziedzniekus un uzbrucējus no uzbrukumu veikšanas. Tik ilgi, kamēr
kiberuzbrukumu veicēji — gan nevalstiski, gan valsts — baidīsies tikai no neizdošanās,
viņiem nebūs motivācijas apturēt mēģinājumus. Efektīvāka tiesībaizsardzības iestāžu reakcija,
koncentrējoties uz kriminālnoziedznieku atklāšanu, izsekojamību un kriminālvajāšanu, ir
galvenais aspekts efektīvas atturēšanas nodrošināšanā. Turklāt ES ir nepieciešams atbalstīt
dalībvalstis divējāda lietojuma kiberdrošības spēju attīstībā. Mēs sāksim mainīt notikumu
gaitu saistībā ar kiberuzbrukumiem tikai tad, kad palielināsim iespējamību tikt pieķertam un
sodītam par šo noziegumu veikšanu. Kiberuzbrukumi būtu nekavējoties jāizmeklē, un vainīgie
būtu jāsauc pie atbildības, vai arī attiecīgi jārīkojas politiskā vai diplomātiskā līmenī. Lielas
krīzes gadījumā, kura ir nozīmīga arī no starptautiskā un aizsardzības viedokļa, Augstā
pārstāve varētu ierosināt Padomei piemērotas reakcijas variantus.
Viens solis ceļā uz to, lai uzlabotu krimināltiesisko reakciju uz kiberuzbrukumiem, tika jau
sperts, pieņemot 2013. gada direktīvu par uzbrukumiem informācijas sistēmām59. Tajā tika
noteikti minimālie noteikumi par kriminālpārkāpumu un sankciju definīciju uzbrukumu
informācijas sistēmām jomā un operatīvie pasākumi sadarbības starp iestādēm uzlabošanai.
Ar minēto direktīvu ir panākts ievērojams progress, nosakot kriminālatbildību par
kiberuzbrukumiem salīdzināmā līmenī visās dalībvalstīs, kas atvieglo pārrobežu sadarbību
starp tiesībaizsardzības iestādēm, kuras izmeklē šādus pārkāpumus. Tomēr direktīvas
potenciāls varētu tikt pilnībā izmantots, ja dalībvalstis pilnībā īstenotu visus tajā paredzētos
noteikumus60. Komisija turpinās sniegt atbalstu dalībvalstīm direktīvas īstenošanā, un uzskata,
ka pašlaik nav nepieciešams veikt tajā grozījumus.
3.1. Ļaunprātīgu personu identificēšana
Lai palielinātu mūsu iespējas saukt vainīgos pie atbildības, mums steidzami ir jāuzlabo savas
spējas identificēt par kiberuzbrukumiem atbildīgās personas. Lielākais izaicinājums
tiesībaizsardzības iestādēm ir kibernoziedzības izmeklēšanai noderīgas informācijas atrašana
galvenokārt digitālas izsekošanas formā. Tādēļ ir nepieciešams palielināt mūsu tehnoloģiskās
spējas veikt efektīvu izmeklēšanu, tostarp piesaistot Eiropola kibernoziedzības vienībai
kiberdrošības ekspertus. Eiropols ir kļuvis par galveno dalībnieku, kas atbalsta dalībvalstis
vairākjurisdikciju izmeklēšanā. Tam vajadzētu kļūt par specializēto zināšanu centru
dalībvalstu tiesībaizsardzībā attiecībā uz izmeklēšanu tiešsaistē un kibernoziegumu tiesu
ekspertīzi.
Plaši izplatītā prakse vienas IP adreses tvērumā reģistrēt vairākus lietotājus, dažkārt pat
vairākus tūkstošus lietotāju, rada tehniskas grūtības izmeklēt ļaunprātīgu darbību tiešsaistē.
Dažkārt rodas nepieciešamība pārbaudīt lielu skaitu lietotāju, lai identificētu vienu ļaunprātīgu
personu, piemēram, tādos smagos noziegumos kā bērnu seksuālā izmantošana. Tādēļ ES
mudinās ieviest jauno protokolu (IPv6), jo tas ļauj piešķirt vienai IP adresei vienu lietotāju,
sniedzot nepārprotamas priekšrocības tiesībaizsardzības un kiberdrošības izmeklēšanā.
Pirmais solis šajā virzienā būs tas, ka Komisija noteiks prasību pāriet uz IPv6 visās
59
60
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/40/ES (2013. gada 12. augusts) par uzbrukumiem
informācijas sistēmām.
COM(2017) 474.
13
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents