3.4. Spēcīgāka politiskā reakcija Nesen pieņemtais satvars vienotai ES diplomātiskai reakcijai uz ļaunprātīgām kiberdarbībām78 (“kiberdiplomātijas instrumentu kopums”) nosaka veicamos pasākumus kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, tostarp ierobežojošos pasākumus, kurus var izmantot, lai nostiprinātu ES reakciju uz darbībām, kas kaitē tās politiskajām, drošības un ekonomikas interesēm. Satvars ir svarīgs solis signalizējošo un reaģēšanas spēju veidošanā ES un dalībvalstu līmenī. Tas palielinās mūsu spēju signalizēt par ļaunprātīgām kiberdarbībām, lai ietekmētu potenciālo agresoru rīcību, tajā pašā laikā ņemot vērā nepieciešamību pēc samērīgas reakcijas. Attiecināmība uz valsts vai nevalstisko izpildītāju paliek suverēns politisks lēmums, kura pamatā ir izlūkdati no visiem avotiem. Pašlaik notiek satvara īstenošanas darbs ar dalībvalstīm, un tas tiks turpināts saskaņā ar plānu reaģēšanai uz liela mēroga kiberincidentiem79. INTCEN80, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un ES iestādēm, būtu jāapkopo, jāanalizē un jākopīgo informācija par situāciju, kas nepieciešama satvara pasākumu izmantošanai. 3.5. Kibernoziedzības atturēšanas veicināšana, izmantojot dalībvalstu aizsardzības spējas Dalībvalstis jau strādā pie kiberaizsardzības spēju attīstības. Turklāt, ņemot vērā robežu saplūšanu starp kiberaizsardzību un kiberdrošību un kiberrīku un tehnoloģiju divējādo izmantošanu, kā arī lielās atšķirības starp dalībvalstu pieejām, ES ir izdevīgā situācijā, lai palīdzētu sekmēt militāro un civilo centienu sinerģiju81. Dalībvalstis ar attīstītākām kiberdrošības spējām, kas vēlas tās apkopot, var apsvērt iespēju ar Augstās pārstāves, Komisijas un Eiropas Aizsardzības aģentūras atbalstu iekļaut kiberaizsardzību pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) satvarā. Šo iespēju varētu papildināt iepriekšminētie centieni sekmēt ES nozares spējas un stratēģisko autonomiju. ES var sekmēt arī sadarbspēju, tostarp veicinot spēju attīstību, koordinējot apmācības un izglītību un divējāda lietojuma standartizācijas centienus. Vienotais satvars būtu jāizmanto pilnībā, lai reaģētu uz hibrīddraudiem, kas bieži ietver kiberuzbrukumus, un tas būtu jādara jo īpaši ar ES Hibrīddraudu analīzes vienības un nesen Helsinkos izveidotā Eiropas Centra hibrīddraudu novēršanai palīdzību, kuru uzdevums ir veicināt stratēģisko dialogu un veikt izpēti un analīzi. ES no jauna pievērsīs uzmanību 2014. gada ES kiberaizsardzības politikas satvaram82 — rīkam, ar kura palīdzību var turpināt kiberdrošības un aizsardzības integrāciju kopējā drošības un aizsardzības politikā (KDAP). KDAP misiju un operāciju kibernoturība pati par sevi ir būtiska: tiks izstrādātas standartizētas procedūras un attīstītas tehniskās spējas, ar kurām varētu atbalstīt gan izvietotās civilās un militārās misijas un operācijas, gan arī to attiecīgās plānošanas un īstenošanas spēju struktūras un EĀDD informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējus. Lai uzlabotu dalībvalstu sadarbību un labāk koordinētu ES centienus šajā jomā, Eiropas Aizsardzības aģentūra un EĀDD sadarbībā ar Komisijas dienestiem sekmēs dalībvalstu kiberaizsardzības politikas veidotāju iesaisti stratēģiskā līmenī. ES arī atbalstīs Eiropas kiberdrošības risinājumu izstrādi, kas ir daļa no tās centieniem Eiropas aizsardzības 78 79 80 81 82 http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2017/06/19-cyber-diplomacy-toolbox/. C(2017) 6100. JOIN(2016) 018 final. ES izpratnē kibertelpa ir sauszemes, gaisa un jūras operāciju darbības sfēra. Kiberdrošības centieni ietver arī kosmosa resursu un ar tiem saistītās infrastruktūras uz zemes aizsardzību un noturības veidošanu. www.consilium.europa.eu/lv/workarea/downloadasset.aspx?id=40802190515. 17

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents