uzticamības veicināšanas pasākumu izstrādi un īstenošanu gan Eiropas Drošības un
sadarbības organizācijā, gan citos reģionos.
Divpusējā līmenī dialogi par kiberjautājumiem85 tiks attīstīti tālāk un papildināti ar centieniem
atvieglot sadarbību ar trešajām valstīm, lai nostiprinātu pienācīgas rūpības principus un valsts
atbildību par notiekošo kibertelpā. Savās starptautiskajās saistībās ES noteiks prioritāti
starptautiskās drošības jautājumiem kibertelpā, nodrošinot arī to, ka kiberdrošība nekļūst par
ieganstu tirgus protekcionismam un pamattiesību un brīvību, tostarp vārda brīvības un
informācijas pieejamības, ierobežošanai. Visaptveroša pieeja kiberdrošībai pieprasa
cilvēktiesību ievērošanu, un ES turpinās uzturēt savas pamatvērtības globālā mērogā,
pamatojoties uz ES Cilvēktiesību pamatnostādnēm par brīvību tiešsaistē86. Šajā ziņā ES
uzsver visu ieinteresēto personu iesaistes interneta pārvaldībā nozīmi.
Komisija ir arī nākusi klajā ar priekšlikumu87 ES eksporta kontroļu modernizēšanai, kas ietver
kontroļu ieviešanu tādu kritisku kibernovērošanas tehnoloģiju eksportam, kas varētu izraisīt
cilvēktiesību pārkāpumus vai tikt ļaunprātīgi izmantotas pret ES drošību; Komisija arī
intensīvāk veidos dialogus ar trešām valstīm, lai sekmētu globālo konverģenci un atbildīgu
rīcību šajā jomā.
4.2. Kiberdrošības spēju veidošana
Globālā kiberstabilitāte ir atkarīga no visu valstu vietējās un valsts līmeņa spējas novērst
kiberincidentus un reaģēt uz tiem, kā arī veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu
kibernoziedzības gadījumos. Centienu stiprināt valsts noturību trešās valstīs atbalstīšana
paaugstinās kiberdrošības līmeni pasaules mērogā un pozitīvi ietekmēs ES. Lai reaģētu uz
strauji pieaugošajiem kiberdraudiem, ir nepieciešama apmācība, politikas un tiesību aktu
izstrādes centieni, kā arī efektīvi funkcionējošas datorapdraudējumu reaģēšanas vienības un
kibernoziedzības apkarošanas vienības visās pasaules valstīs.
Kopš 2013. gada ES ir līdere starptautiskās kiberdrošības spēju veidošanā, un tā sistemātiski
sasaista šos centienus ar attīstības sadarbību. ES turpinās atbalstīt uz tiesībām balstītu spēju
veidošanas modeli saskaņā ar Digital4Development pieeju88. Spēju veidošanas prioritāte tiks
noteikta ES kaimiņvalstīm un jaunattīstības valstīm, kuras piedzīvo strauji augošu
savienojamību un ātru draudu attīstību. ES centieni būs papildinājums ES attīstības
programmai, ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un kopējos centienus
iestāžu spēju veidošanā.
Lai uzlabotu ES spēju mobilizēt kolektīvās zināšanas spēju veidošanas atbalstam, būtu
jāizveido tam paredzēts ES kiberspēju veidošanas tīkls, kurā būtu iesaistīts EĀDD, dalībvalstu
kiberdrošības iestādes, ES aģentūras, Komisijas dienesti, akadēmiskās aprindas un pilsoniskā
sabiedrība. Tiks izstrādātas ES kiberspēju veidošanas pamatnostādnes, lai sniegtu labākas
politiskās norādes un labāk noteiktu prioritātes ES centieniem attiecībā uz palīdzību trešām
valstīm.
ES sadarbosies ar citiem līdzekļu devējiem šajā jomā, lai izvairītos no centienu pārklāšanās un
veicinātu mērķtiecīgāku spēju veidošanu dažādos reģionos.
85
86
87
88
ES 2017. gada septembrī bija divpusējas sarunas par kiberjautājumiem ar ASV, Ķīnu, Japānu, Korejas
Republiku un Indiju.
ES Cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē.
COM(2016) 616.
SWD(2017) 157.
19
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents