uzticamības veicināšanas pasākumu izstrādi un īstenošanu gan Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, gan citos reģionos. Divpusējā līmenī dialogi par kiberjautājumiem85 tiks attīstīti tālāk un papildināti ar centieniem atvieglot sadarbību ar trešajām valstīm, lai nostiprinātu pienācīgas rūpības principus un valsts atbildību par notiekošo kibertelpā. Savās starptautiskajās saistībās ES noteiks prioritāti starptautiskās drošības jautājumiem kibertelpā, nodrošinot arī to, ka kiberdrošība nekļūst par ieganstu tirgus protekcionismam un pamattiesību un brīvību, tostarp vārda brīvības un informācijas pieejamības, ierobežošanai. Visaptveroša pieeja kiberdrošībai pieprasa cilvēktiesību ievērošanu, un ES turpinās uzturēt savas pamatvērtības globālā mērogā, pamatojoties uz ES Cilvēktiesību pamatnostādnēm par brīvību tiešsaistē86. Šajā ziņā ES uzsver visu ieinteresēto personu iesaistes interneta pārvaldībā nozīmi. Komisija ir arī nākusi klajā ar priekšlikumu87 ES eksporta kontroļu modernizēšanai, kas ietver kontroļu ieviešanu tādu kritisku kibernovērošanas tehnoloģiju eksportam, kas varētu izraisīt cilvēktiesību pārkāpumus vai tikt ļaunprātīgi izmantotas pret ES drošību; Komisija arī intensīvāk veidos dialogus ar trešām valstīm, lai sekmētu globālo konverģenci un atbildīgu rīcību šajā jomā. 4.2. Kiberdrošības spēju veidošana Globālā kiberstabilitāte ir atkarīga no visu valstu vietējās un valsts līmeņa spējas novērst kiberincidentus un reaģēt uz tiem, kā arī veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu kibernoziedzības gadījumos. Centienu stiprināt valsts noturību trešās valstīs atbalstīšana paaugstinās kiberdrošības līmeni pasaules mērogā un pozitīvi ietekmēs ES. Lai reaģētu uz strauji pieaugošajiem kiberdraudiem, ir nepieciešama apmācība, politikas un tiesību aktu izstrādes centieni, kā arī efektīvi funkcionējošas datorapdraudējumu reaģēšanas vienības un kibernoziedzības apkarošanas vienības visās pasaules valstīs. Kopš 2013. gada ES ir līdere starptautiskās kiberdrošības spēju veidošanā, un tā sistemātiski sasaista šos centienus ar attīstības sadarbību. ES turpinās atbalstīt uz tiesībām balstītu spēju veidošanas modeli saskaņā ar Digital4Development pieeju88. Spēju veidošanas prioritāte tiks noteikta ES kaimiņvalstīm un jaunattīstības valstīm, kuras piedzīvo strauji augošu savienojamību un ātru draudu attīstību. ES centieni būs papildinājums ES attīstības programmai, ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un kopējos centienus iestāžu spēju veidošanā. Lai uzlabotu ES spēju mobilizēt kolektīvās zināšanas spēju veidošanas atbalstam, būtu jāizveido tam paredzēts ES kiberspēju veidošanas tīkls, kurā būtu iesaistīts EĀDD, dalībvalstu kiberdrošības iestādes, ES aģentūras, Komisijas dienesti, akadēmiskās aprindas un pilsoniskā sabiedrība. Tiks izstrādātas ES kiberspēju veidošanas pamatnostādnes, lai sniegtu labākas politiskās norādes un labāk noteiktu prioritātes ES centieniem attiecībā uz palīdzību trešām valstīm. ES sadarbosies ar citiem līdzekļu devējiem šajā jomā, lai izvairītos no centienu pārklāšanās un veicinātu mērķtiecīgāku spēju veidošanu dažādos reģionos. 85 86 87 88 ES 2017. gada septembrī bija divpusējas sarunas par kiberjautājumiem ar ASV, Ķīnu, Japānu, Korejas Republiku un Indiju. ES Cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē. COM(2016) 616. SWD(2017) 157. 19

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents