1.
IEVADS
Kiberdrošība ir ļoti svarīga gan mūsu labklājībai, gan drošībai. Tā kā mūsu ikdiena un
ekonomika aizvien vairāk kļūst atkarīga no digitālajām tehnoloģijām, mēs tiekam pakļauti
arvien lielākam riskam. Kiberincidenti variē gan atkarībā no tā, kurš par tiem ir atbildīgs, gan
kāds ir to nolūks. Ļaunprātīgas kiberdarbības apdraud ne tikai ekonomiku un virzību uz
digitālo vienoto tirgu, bet arī demokrātijas pamatfunkcijas, brīvību un mūsu vērtības.
Turpmāk mūsu drošība būs atkarīga no spējas pārveidoties, lai aizsargātu ES pret
kiberdraudiem: gan civilās infrastruktūras, gan militāro spēju pamatā ir drošas digitālās
sistēmas. To 2017. gada jūnijā atzina Eiropadomē1, kā arī Eiropas Savienības globālajā
ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā (EUGS)2.
Riski pieaug eksponenciāli. Pētījumos ir konstatēts, ka kibernoziegumu ietekme uz
ekonomiku no 2013. gada līdz 2017. gadam ir palielinājusies pieckārt, un tā var kļūt četrreiz
lielāka laikā līdz 2019. gadam3. Izspiedējvīruss4 tiek izmantots aizvien biežāk, un ar tā
palīdzību veiktie uzbrukumi pēdējā laikā5 atspoguļo straujo kibernoziedzības pastiprināšanos.
Tomēr izspiedējvīruss nepavisam nav vienīgais apdraudējums.
Kiberdraudus rada gan nevalstiskie, gan valsts izpildītāji. Visbiežāk tas ir krimināla rakstura
apdraudējums peļņas gūšanas nolūkā, tomēr tas var būt arī politiski un stratēģiski motivēts.
Kriminālos draudus pastiprina robežu saplūšana starp kibernoziedzību un “tradicionālo”
noziedzību, jo noziedznieki izmanto internetu gan savas darbības paplašināšanai, gan kā
izziņas avotu jaunām noziegumu pastrādāšanas metodēm un līdzekļiem6. Tomēr lielākajā daļā
gadījumu noziedznieka izsekošanas iespējas ir niecīgas, un izredzes veikt kriminālvajāšanu —
vēl mazākas.
Tajā pašā laikā valsts izpildītāji aizvien biežāk īsteno savus ģeopolitiskos mērķus ne tikai ar
tradicionālu līdzekļu, piemēram, militāro spēku palīdzību, bet arī ar diskrētākiem kiberrīkiem,
tostarp iejaucoties iekšējos demokrātiskajos procesos. Tagad ir plaši atzīts, ka kibertelpa (vai
nu atsevišķi, vai kā daļa no hibrīdpieejas) tiek izmantota kā karadarbības domēns.
Dezinformācijas kampaņas, nepatiesas ziņas un kiberoperācijas, kuru mērķis ir kritiskā
infrastruktūra, kļūst aizvien vairāk izplatītas, un uz tām ir jāreaģē. Šajā nolūkā savā pārdomu
dokumentā par Eiropas aizsardzības nākotni7 Eiropas Komisija uzsver to, cik svarīga ir
sadarbība kiberaizsardzības jomā.
Ja mēs būtiski neuzlabosim savu kiberdrošību, līdz ar digitālajām pārmaiņām risks pieaugs. Ir
sagaidāms, ka līdz 2020. gadam desmitiem miljardu “lietu interneta” ierīču tiks pieslēgtas
internetam, bet kiberdrošība vēl joprojām nav prioritāra to izstrādē8. Nespējai aizsargāt
ierīces, kuras kontrolēs mūsu elektrotīklus, auto un transporta tīklus, rūpnīcas, finanšu
līdzekļus, slimnīcas un mājas, var būt postošas sekas, un tā var graut patērētāju uzticību
1
2
3
4
5
6
7
8
http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2017/06/23-euco-conclusions/.
http://europa.eu/globalstrategy/.
Skatīt, piemēram, McAfee un Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (Center for Strategic and
International Studies (CSIS)) 2014. gadā veikto pētījumu “Net losses: Estimating the Global Cost of
Cybercrime”.
Izspiedējvīruss ir ļaunprogrammatūras veids, kas neļauj vai ierobežo lietotāju piekļuvi savai sistēmai, vai nu
nobloķējot sistēmas ekrānu vai lietotāju failus, kamēr nav samaksāta izpirkuma maksa.
2017. gada maijā izspiedējvīrusa WannaCry uzbrukums skāra vairāk nekā 400 000 datoru vairāk nekā
150 valstīs. Pēc mēneša no izspiedējvīrusa Petya uzbrukuma cieta Ukraina un vairāki uzņēmumi visā
pasaulē.
Eiropols, Smagu un organizēto noziegumu draudu novērtējums 2017. gadā.
https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/reflection-paper-defence_lv.pdf.
IDC and TXT Solutions (2014), SMART 2013/0037, Mākoņa un lietu interneta apvienojums, pētījums
Komisijai (Cloud and IoT combination, study for the Commission).
2
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents