jaunajām tehnoloģijām. Risku jo vairāk pastiprina politiski motivētu uzbrukumu civiliem
mērķiem iespējamība un nepilnības militārajā kiberaizsardzībā.
Šajā kopīgajā paziņojumā izklāstītā pieeja ļaus ES labāk reaģēt uz minētajiem draudiem. Tas
nodrošinās noturību un stratēģisko autonomiju, palielinot ar tehnoloģiju un prasmēm saistītās
iespējas, kā arī palīdzēs veidot spēcīgu vienoto tirgu. Lai nostiprinātu kiberdrošību un reaģētu
attiecīgā gadījumā, ir nepieciešams izveidot pareizās struktūras, pilnībā iesaistot visus
galvenos dalībniekus. Šī pieeja arī labāk novērstu kiberuzbrukumus, paātrinot to atklāšanu,
izsekošanu un personu saukšanu pie atbildības. Tā arī ietvertu globālo dimensiju, attīstot
starptautisko sadarbību kā platformu ES vadošajai lomai kiberdrošības jomā. Šie pasākumi
balstās uz pieejām, ko izmanto digitālā vienotā tirgus ietvaros, globālajā stratēģijā, Eiropas
Drošības programmā9, Kopīgajā regulējumā hibrīddraudu apkarošanai10 un paziņojumā par
Eiropas Aizsardzības fonda izveidi1112.
ES jau strādā pie daudziem no šiem jautājumiem, un ir laiks apkopot visus darba virzienus
vienuviet. 2013. gadā ES laida klajā kiberdrošības stratēģiju, aptverot galvenos darba
virzienus, lai uzlabotu kibernoturību13. Tās galvenie mērķi un principi, kas veicina uzticamu,
drošu un atvērtu kiberekosistēmu, paliek spēkā. Bet pastāvīgā attīstībā esošā situācija ar
pastiprinātu apdraudējumu pieprasa papildu darbības, kas ļautu izturēt uzbrukumus nākotnē
un novērst tos14.
ES ir pietiekami nodrošināta, lai reaģētu uz kiberdrošības izaicinājumiem, ņemot vērā tās
politikas tvērumu un tās rīcībā esošos rīkus, struktūras un iespējas. Dalībvalstis joprojām ir
atbildīgas par valsts drošību, taču apdraudējuma tvērums un pārrobežu raksturs nepārprotami
liecina par nepieciešamību rīkoties ES līmenī, sniedzot dalībvalstīm stimulus un atbalstu
valsts kiberdrošības spēju attīstībai un uzlabošanai, tajā pašā laikā stiprinot ES līmeņa spējas.
Šī pieeja ir izstrādāta, lai pamudinātu visus dalībniekus — ES, dalībvalstis, nozari un
personas — noteikt kiberdrošībai tādu prioritāti, kas ir nepieciešama noturības veidošanai un
labākai ES reaģēšanas spējai pret kiberuzbrukumiem. Tajā ir noteikti konkrēti pasākumi, lai
palīdzētu atklāt un izmeklēt jebkura veida kiberincidentus pret ES un tās dalībvalstīm un
atbilstoši uz tiem reaģētu, tostarp izvirzītu apsūdzību noziedzniekiem. Tas sekmēs ES ārējo
darbību, lai efektīvi nodrošinātu kiberdrošību globālā mērogā. Rezultātā ES sagaidāma pāreja
no reaģējošas pieejas uz proaktīvu, lai aizsargātu Eiropas labklājību, sabiedrību un vērtības,
kā arī pamatvērtības un pamatbrīvības, reaģējot uz pastāvošajiem un iespējamiem draudiem.
2.
ES NOTURĪBAS PRET KIBERUZBRUKUMIEM VEIDOŠANA
Spēcīgai kibernoturībai nepieciešama kopēja un plaša tvēruma pieeja. Tai ir nepieciešamas
stabilākas un efektīvākas struktūras, lai stiprinātu kiberdrošību un reaģētu uz
kiberuzbrukumiem ne tikai dalībvalstīs, bet arī ES iestādēs, aģentūrās un struktūrās.
Kibernoturības un stratēģiskās autonomijas veidošanai ir nepieciešama visaptverošāka
daudznozaru politiskā pieeja ar spēcīgu vienoto tirgu, nozīmīgu ES tehnoloģisko spēju
progresu un daudz lielāku skaitu kvalificētu ekspertu. Tā visa pamatā ir nepieciešama
9
10
11
12
13
14
COM(2015) 185 final.
JOIN(2016) 18 final.
COM(2017) 295.
Pieeju arī pamato neatkarīgas zinātniskas konsultācijas, ko sniedz Eiropas Komisijas Zinātnisko konsultāciju
mehānisma augsta līmeņa zinātnisko padomdevēju grupa (skatīt atsauces turpmāk).
JOIN(2013) 1 final. Šīs stratēģijas novērtējums ir pieejams SWD (2017) 295.
Ja nav noteikts citādi, šajā paziņojumā izklāstītie priekšlikumi neietekmē budžetu. Jebkura iniciatīva, kura
ietekmē budžetu, tiek pienācīgi izskatīta ikgadējā budžeta procedūru ietvaros, un tā neietekmē nākamo
daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada.
3
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents