vispārēja atziņa, ka kiberdrošība ir kopīgs izaicinājums sabiedrībai, lai tajā iesaistītos daudzējādie valdības, ekonomikas un sabiedrības slāņi. 2.1. Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras stiprināšana Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA) ir viena no galvenajām lomām ES kibernoturības un reaģēšanas spēju stiprināšanā, bet to ierobežo aģentūras pašreizējās pilnvaras. Tādēļ Komisija nāk klajā ar vērienīgas reformas priekšlikumu, kas ietver arī pastāvīgu aģentūras pilnvaru nodrošināšanu15. Tas nodrošinātu, ka ENISA varētu sniegt atbalstu dalībvalstīm, ES iestādēm un uzņēmumiem galvenajās jomās, tostarp direktīvas par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā16 (“kiberdrošības direktīvas”) un ierosinātā kiberdrošības sertifikācijas satvara īstenošanā. Pēc reformu veikšanas ENISA būs ietekmīgs konsultants politikas izstrādē un īstenošanā, tostarp veicinot saskaņotību starp nozaru iniciatīvām un kiberdrošības direktīvu un palīdzot izveidot informācijas apmaiņas un analīzes centrus kritiskajās nozarēs. ENISA paaugstinātu prasības un veicinātu Eiropas sagatavotību, organizējot ikgadējās Eiropas mēroga kiberdrošības mācības, kas apvienotu dažādu līmeņu reaģēšanas spējas. Tā arī sniegtu atbalstu ES politikas izstrādē attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) kiberdrošības sertifikāciju, un tai būtu svarīga loma operatīvās sadarbības un krīzes pārvarēšanas sekmēšanā visā ES. Aģentūra darbotos arī kā informācijas un zināšanu kontaktpunkts kiberdrošības kopienā. Ātra un kopīgota izpratne attiecībā uz atklātajiem draudiem un incidentiem ir priekšnoteikums lēmuma pieņemšanai par to, vai ir nepieciešama ES atbalstīta kopējas draudu mazināšanas vai reaģēšanas darbība. Šādai informācijas apmaiņai ir nepieciešama visu attiecīgo dalībnieku — ES struktūru un aģentūru, kā arī dalībvalstu — iesaiste tehniskajā, operatīvajā un stratēģiskajā līmenī. ENISA, sadarbojoties ar attiecīgajām struktūrām dalībvalstu un ES līmenī, jo īpaši ar datordrošības incidentu reaģēšanas vienību tīklu17, ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU), Eiropolu un ES Izlūkdatu analīzes centru (INTCEN), dos arī ieguldījumu situāciju apzināšanā ES līmenī. Tas var tikt izmantots izlūkdatos par draudiem un politikas veidošanā regulāras vispārējā apdraudējuma stāvokļa uzraudzības un efektīvas operatīvās sadarbības kontekstā, kā arī reaģēšanā uz plaša mēroga pārrobežu incidentiem. 2.2. Virzība uz vienotu kiberdrošības tirgu Kiberdrošības tirgus izaugsme ES — produktu, pakalpojumu un procesu ziņā — tiek kavēta vairākos veidos. Galvenais aspekts ir visā ES atzītu kiberdrošības sertifikācijas shēmu trūkums, kas noteiktu augstākus produktu noturības standartus un liktu pamatus ES mēroga tirgus ticamībai. Tādēļ Komisija nāk klajā ar priekšlikumu izveidot ES kiberdrošības sertifikācijas satvaru18. Satvarā tiktu noteikta procedūra ES mēroga kiberdrošības sertifikācijas shēmu izveidei, kas attiektos uz produktiem, pakalpojumiem un/vai sistēmām un 15 16 17 18 COM(2017) 477. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā. Kā noteikts kiberdrošības direktīvas 9. pantā. COM(2017) 477. 4

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents