vispārēja atziņa, ka kiberdrošība ir kopīgs izaicinājums sabiedrībai, lai tajā iesaistītos
daudzējādie valdības, ekonomikas un sabiedrības slāņi.
2.1. Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras stiprināšana
Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūrai (ENISA) ir viena no
galvenajām lomām ES kibernoturības un reaģēšanas spēju stiprināšanā, bet to ierobežo
aģentūras pašreizējās pilnvaras. Tādēļ Komisija nāk klajā ar vērienīgas reformas
priekšlikumu, kas ietver arī pastāvīgu aģentūras pilnvaru nodrošināšanu15. Tas
nodrošinātu, ka ENISA varētu sniegt atbalstu dalībvalstīm, ES iestādēm un uzņēmumiem
galvenajās jomās, tostarp direktīvas par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa
tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā16 (“kiberdrošības direktīvas”) un
ierosinātā kiberdrošības sertifikācijas satvara īstenošanā.
Pēc reformu veikšanas ENISA būs ietekmīgs konsultants politikas izstrādē un īstenošanā,
tostarp veicinot saskaņotību starp nozaru iniciatīvām un kiberdrošības direktīvu un palīdzot
izveidot informācijas apmaiņas un analīzes centrus kritiskajās nozarēs. ENISA paaugstinātu
prasības un veicinātu Eiropas sagatavotību, organizējot ikgadējās Eiropas mēroga
kiberdrošības mācības, kas apvienotu dažādu līmeņu reaģēšanas spējas. Tā arī sniegtu atbalstu
ES politikas izstrādē attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT)
kiberdrošības sertifikāciju, un tai būtu svarīga loma operatīvās sadarbības un krīzes
pārvarēšanas sekmēšanā visā ES. Aģentūra darbotos arī kā informācijas un zināšanu
kontaktpunkts kiberdrošības kopienā.
Ātra un kopīgota izpratne attiecībā uz atklātajiem draudiem un incidentiem ir priekšnoteikums
lēmuma pieņemšanai par to, vai ir nepieciešama ES atbalstīta kopējas draudu mazināšanas vai
reaģēšanas darbība. Šādai informācijas apmaiņai ir nepieciešama visu attiecīgo dalībnieku —
ES struktūru un aģentūru, kā arī dalībvalstu — iesaiste tehniskajā, operatīvajā un stratēģiskajā
līmenī. ENISA, sadarbojoties ar attiecīgajām struktūrām dalībvalstu un ES līmenī, jo īpaši ar
datordrošības incidentu reaģēšanas vienību tīklu17, ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu
reaģēšanas vienību (CERT-EU), Eiropolu un ES Izlūkdatu analīzes centru (INTCEN), dos arī
ieguldījumu situāciju apzināšanā ES līmenī. Tas var tikt izmantots izlūkdatos par draudiem un
politikas veidošanā regulāras vispārējā apdraudējuma stāvokļa uzraudzības un efektīvas
operatīvās sadarbības kontekstā, kā arī reaģēšanā uz plaša mēroga pārrobežu incidentiem.
2.2. Virzība uz vienotu kiberdrošības tirgu
Kiberdrošības tirgus izaugsme ES — produktu, pakalpojumu un procesu ziņā — tiek kavēta
vairākos veidos. Galvenais aspekts ir visā ES atzītu kiberdrošības sertifikācijas shēmu
trūkums, kas noteiktu augstākus produktu noturības standartus un liktu pamatus ES mēroga
tirgus ticamībai. Tādēļ Komisija nāk klajā ar priekšlikumu izveidot ES kiberdrošības
sertifikācijas satvaru18. Satvarā tiktu noteikta procedūra ES mēroga kiberdrošības
sertifikācijas shēmu izveidei, kas attiektos uz produktiem, pakalpojumiem un/vai sistēmām un
15
16
17
18
COM(2017) 477.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt
vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā.
Kā noteikts kiberdrošības direktīvas 9. pantā.
COM(2017) 477.
4
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents