programmatūras un aprīkojuma ražotāji, nodrošinātu kiberdrošību, vēl pirms jaunie produkti
nonāk pārdošanā. Tā var būt daļa no rūpības pienākuma principa. Šī pieeja ir jāturpina attīstīt
kopā ar nozari, un tā varētu samazināt produkta/programmatūras ievainojamību, piemērojot
dažādas metodes — no projektēšanas līdz testēšanai un pārbaudei, tostarp oficiālu pārbaudi
attiecīgā gadījumā, uzturēšanu ilgtermiņā, drošu dzīves cikla attīstības procesu izmantošanu,
kā arī jauninājumu un ielāpu izstrādi, lai reaģētu uz iepriekš neatklātu ievainojamību, un ātru
atjaunināšanu un labošanu24. Tas arī palielinātu patērētāju uzticēšanos digitālajiem
produktiem.
Turklāt ir jāapzinās trešo pušu drošības pētnieku svarīgā loma ievainojamības atklāšanā
esošajos produktos un pakalpojumos, un dalībvalstīs jārada apstākļi, kas nodrošina koordinētu
ievainojamības atklāšanu25, pamatojoties uz labāko praksi26 un attiecīgajiem standartiem27.
Tajā pašā laikā specifiskām nozarēm ir jārisina specifiskas problēmas, un vajadzētu tās
mudināt izstrādāt savu pieeju. Tādējādi vispārējās kiberdrošības stratēģijas tiktu papildinātas
ar specifiskām nozaru kiberdrošības stratēģijām, piemēram, finanšu pakalpojumu28,
enerģētikas, transporta un veselības aprūpes jomās29.
Komisija jau ir noteikusi specifiskus jautājumus par atbildību saistībā ar jaunajām
digitālajām tehnoloģijām30, un notiek darbs pie ietekmes analīzes; nākamie pasākumi ir
paredzēti 2018. gada jūnijā. Kiberdrošība raisa jautājumus par uzņēmumiem un piegādes
ķēdēm radušos zaudējumu attiecināmību, un šo jautājumu nerisināšana kavēs spēcīga
kiberdrošības produktu un pakalpojumu vienotā tirgus attīstību.
Visbeidzot, ES vienotā tirgus attīstība arī ir atkarīga no kiberdrošības iekļaušanas
tirdzniecības un investīciju politikā. Ārvalstu veiktās iegādes ietekme uz kritiskajām
tehnoloģijām — kuras svarīgs piemērs ir kiberdrošība — ir galvenais aspekts satvarā par
ārvalstu tiešo investīciju Eiropas Savienībā pārbaudi31, kura mērķis ir veikt trešo valstu
investīciju pārbaudi, pamatojoties uz drošību un sabiedrisko kārtību. Līdzīgā veidā
kiberdrošības prasības jau ir radījušas ES preču un pakalpojumu tirdzniecības šķēršļus
vairākās svarīgās trešo valstu ekonomikas nozarēs. ES kiberdrošības sertifikācijas satvars
turpinās nostiprināt Eiropas pozīciju starptautiski, kuru vajadzētu papildināt ar nepārtrauktiem
centieniem augstu globālo drošības standartu izstrādē un savstarpējās atzīšanas līgumu
noslēgšanu.
24
25
26
27
28
29
30
31
Kiberdrošība Eiropas digitālajā vienotajā tirgū, augsta līmeņa zinātnisko padomdevēju grupa, 2017. gada
marts.
Koordinēta ievainojamības atklāšana ir sadarbības veids, kas ļauj drošības pētniekiem ziņot par
ievainojamību informācijas sistēmas īpašniekam vai tirgotājam, dodot organizācijai iespēju identificēt un
pareizi un savlaicīgi novērst ievainojamību, pirms detalizēta informācija par ievainojamību tiek izpausta
trešajām pusēm vai sabiedrībai.
Piemēram, Labas prakses rokasgrāmata par ievainojamību atklāšanu. No izaicinājumiem līdz ieteikumiem,
ENISA, 2016. gads.
ISO/IEC 29147:2014 Informācijas tehnoloģija -- Drošības tehnikas -- Ievainojamības atklāšana.
Komisijas nākamais uzdevums finanšu tehnoloģiju jomā ietvers finanšu nozares kiberdrošību.
Piemēram, enerģētikas nozarē tiek apvienotas ļoti vecas un pašas jaunākās informācijas tehnoloģijas, jo īpaši
attiecībā uz reāllaika prasībām elektrotīkliem.
COM(2017) 228.
COM(2017) 478.
6
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents