programmatūras un aprīkojuma ražotāji, nodrošinātu kiberdrošību, vēl pirms jaunie produkti nonāk pārdošanā. Tā var būt daļa no rūpības pienākuma principa. Šī pieeja ir jāturpina attīstīt kopā ar nozari, un tā varētu samazināt produkta/programmatūras ievainojamību, piemērojot dažādas metodes — no projektēšanas līdz testēšanai un pārbaudei, tostarp oficiālu pārbaudi attiecīgā gadījumā, uzturēšanu ilgtermiņā, drošu dzīves cikla attīstības procesu izmantošanu, kā arī jauninājumu un ielāpu izstrādi, lai reaģētu uz iepriekš neatklātu ievainojamību, un ātru atjaunināšanu un labošanu24. Tas arī palielinātu patērētāju uzticēšanos digitālajiem produktiem. Turklāt ir jāapzinās trešo pušu drošības pētnieku svarīgā loma ievainojamības atklāšanā esošajos produktos un pakalpojumos, un dalībvalstīs jārada apstākļi, kas nodrošina koordinētu ievainojamības atklāšanu25, pamatojoties uz labāko praksi26 un attiecīgajiem standartiem27. Tajā pašā laikā specifiskām nozarēm ir jārisina specifiskas problēmas, un vajadzētu tās mudināt izstrādāt savu pieeju. Tādējādi vispārējās kiberdrošības stratēģijas tiktu papildinātas ar specifiskām nozaru kiberdrošības stratēģijām, piemēram, finanšu pakalpojumu28, enerģētikas, transporta un veselības aprūpes jomās29. Komisija jau ir noteikusi specifiskus jautājumus par atbildību saistībā ar jaunajām digitālajām tehnoloģijām30, un notiek darbs pie ietekmes analīzes; nākamie pasākumi ir paredzēti 2018. gada jūnijā. Kiberdrošība raisa jautājumus par uzņēmumiem un piegādes ķēdēm radušos zaudējumu attiecināmību, un šo jautājumu nerisināšana kavēs spēcīga kiberdrošības produktu un pakalpojumu vienotā tirgus attīstību. Visbeidzot, ES vienotā tirgus attīstība arī ir atkarīga no kiberdrošības iekļaušanas tirdzniecības un investīciju politikā. Ārvalstu veiktās iegādes ietekme uz kritiskajām tehnoloģijām — kuras svarīgs piemērs ir kiberdrošība — ir galvenais aspekts satvarā par ārvalstu tiešo investīciju Eiropas Savienībā pārbaudi31, kura mērķis ir veikt trešo valstu investīciju pārbaudi, pamatojoties uz drošību un sabiedrisko kārtību. Līdzīgā veidā kiberdrošības prasības jau ir radījušas ES preču un pakalpojumu tirdzniecības šķēršļus vairākās svarīgās trešo valstu ekonomikas nozarēs. ES kiberdrošības sertifikācijas satvars turpinās nostiprināt Eiropas pozīciju starptautiski, kuru vajadzētu papildināt ar nepārtrauktiem centieniem augstu globālo drošības standartu izstrādē un savstarpējās atzīšanas līgumu noslēgšanu. 24 25 26 27 28 29 30 31 Kiberdrošība Eiropas digitālajā vienotajā tirgū, augsta līmeņa zinātnisko padomdevēju grupa, 2017. gada marts. Koordinēta ievainojamības atklāšana ir sadarbības veids, kas ļauj drošības pētniekiem ziņot par ievainojamību informācijas sistēmas īpašniekam vai tirgotājam, dodot organizācijai iespēju identificēt un pareizi un savlaicīgi novērst ievainojamību, pirms detalizēta informācija par ievainojamību tiek izpausta trešajām pusēm vai sabiedrībai. Piemēram, Labas prakses rokasgrāmata par ievainojamību atklāšanu. No izaicinājumiem līdz ieteikumiem, ENISA, 2016. gads. ISO/IEC 29147:2014 Informācijas tehnoloģija -- Drošības tehnikas -- Ievainojamības atklāšana. Komisijas nākamais uzdevums finanšu tehnoloģiju jomā ietvers finanšu nozares kiberdrošību. Piemēram, enerģētikas nozarē tiek apvienotas ļoti vecas un pašas jaunākās informācijas tehnoloģijas, jo īpaši attiecībā uz reāllaika prasībām elektrotīkliem. COM(2017) 228. COM(2017) 478. 6

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents