Komisija pilnībā atbalstīs šo pieeju ar ENISA palīdzību, lai ātrāk panāktu nepieciešamo
progresu nozarēs, kas sniedz pamatpakalpojumus, kā noteikts kiberdrošības direktīvā.
2.4. Noturība, ko nodrošina ātra ārkārtas reaģēšana
Ja notiek kiberuzbrukums, ātra un efektīva reaģēšana var mazināt tā ietekmi. Tā var arī
pierādīt, ka valsts sektora iestādes nav bezpalīdzīgas pret kiberuzbrukumiem, un var veicināt
uzticēšanos. Attiecībā uz ES iestāžu reaģēšanu vispirms kiberdrošības aspekti būtu jāintegrē
esošajos ES krīžu pārvarēšanas mehānismos, proti, integrētajos ES krīzes situāciju politiskās
reaģēšanas mehānismos, kurus koordinē Padomes prezidentūra37, un ES vispārējās agrīnās
brīdināšanas sistēmās38. Nepieciešamība reaģēt uz īpaši nopietnu kiberincidentu vai
uzbrukumu var būt pietiekams pamatojums tam, lai dalībvalsts varētu iedarbināt ES
solidaritātes klauzulu39.
Ātra un efektīva reaģēšana ir atkarīga arī no ātras informācijas apmaiņas mehānisma starp
visiem galvenajiem dalībniekiem valstu un ES līmenī, kam savukārt ir nepieciešama skaidrība
par dalībnieku lomām un pienākumiem. Komisija ir sniegusi konsultācijas iestādēm un
dalībvalstīm par plānu, kas nodrošinātu efektīvu procesu efektīvai reaģēšanai Savienības un
dalībvalstu līmenī uz liela mēroga kiberincidentiem. Plānā40, kas kā ieteikums ietverts šajā
paketē, ir izskaidrots, kā kiberdrošību integrē esošajos krīzes pārvarēšanas mehānismos ES
līmenī, un tajā ir noteikti mērķi un sadarbības veidi starp dalībvalstīm, kā arī starp
dalībvalstīm un attiecīgajām ES iestādēm, dienestiem, aģentūrām un struktūrām,41 ja nākas
reaģēt uz liela mēroga kiberincidentiem un krīzēm. Ieteikumā tiek arī izteikta prasība
dalībvalstīm un ES iestādēm izstrādāt ES satvaru reaģēšanai kiberdrošības krīzēs, lai praktiski
īstenotu plānu. Plāns tiks regulāri testēts kiberdrošības un citu krīžu pārvarēšanas praktiskajās
nodarbībās42 un attiecīgā gadījumā atjaunināts.
Ņemot vērā to, ka kiberincidenti var ievērojami ietekmēt ekonomikas funkcionēšanu un
cilvēku ikdienas dzīvi, kā risinājumu var izskatīt iespēju izveidot Kiberdrošības ātrās
reaģēšanas fondu, sekojot citu šādu krīzes pārvarēšanas mehānismu piemēram citās ES
politikas jomās. Tas ļautu dalībvalstīm vērsties pēc palīdzības ES līmenī nopietna incidenta
laikā vai pēc tā ar noteikumu, ka dalībvalsts ir ieviesusi pārdomātu kiberdrošības sistēmu
pirms incidenta, ietverot pilnīgu kiberdrošības direktīvas īstenošanu un rūpīgi izstrādātus riska
pārvaldības un uzraudzības satvarus valsts līmenī. Šāds fonds papildus esošajiem krīzes
pārvarēšanas mehānismiem ES līmenī varētu izvērst ātrās reaģēšanas spējas solidaritātes
interesēs un finansēt specifiskas ārkārtas reaģēšanas darbības, piemēram, uzbrukuma skartā
aprīkojuma nomaiņu vai riska mazināšanas vai reaģēšanas instrumentu izmantošanu, turklāt ar
ES civilās aizsardzības mehānisma palīdzību varētu izmantot valstu zinātību.
2.5. Kiberdrošības zināšanu tīkls ar Eiropas kiberdrošības pētniecības un zināšanu
centru
Kiberdrošības tehnoloģiskie rīki ir stratēģiskie līdzekļi, kā arī galvenās izaugsmes
tehnoloģijas nākotnē. ES stratēģiskajās interesēs ir nodrošināt to, ka ES saglabā un attīsta
37
38
39
40
41
42
Tas ļauj augstākajā politiskajā līmenī koordinēt reaģēšanu liela mēroga krīžu gadījumos, kas skar vairākas
nozares.
Tas dod iespēju iekšējās informācijas apmaiņai un koordinēšanai attiecībā uz radušos krīzi, kas skar vairākas
nozares, vai paredzamu vai nenovēršamu apdraudējumu, kuram nepieciešama rīcība ES līmenī.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 222. pantu.
C(2017) 6100.
Ietverot Eiropolu, ENISA, ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU) un ES
Izlūkdatu analīzes centru (INTCEN).
Piemēram, ENISA pārziņā: https://www.enisa.europa.eu/topics/cyber-exercises/cyber-europe-programme.
8
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents