Komisija pilnībā atbalstīs šo pieeju ar ENISA palīdzību, lai ātrāk panāktu nepieciešamo progresu nozarēs, kas sniedz pamatpakalpojumus, kā noteikts kiberdrošības direktīvā. 2.4. Noturība, ko nodrošina ātra ārkārtas reaģēšana Ja notiek kiberuzbrukums, ātra un efektīva reaģēšana var mazināt tā ietekmi. Tā var arī pierādīt, ka valsts sektora iestādes nav bezpalīdzīgas pret kiberuzbrukumiem, un var veicināt uzticēšanos. Attiecībā uz ES iestāžu reaģēšanu vispirms kiberdrošības aspekti būtu jāintegrē esošajos ES krīžu pārvarēšanas mehānismos, proti, integrētajos ES krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismos, kurus koordinē Padomes prezidentūra37, un ES vispārējās agrīnās brīdināšanas sistēmās38. Nepieciešamība reaģēt uz īpaši nopietnu kiberincidentu vai uzbrukumu var būt pietiekams pamatojums tam, lai dalībvalsts varētu iedarbināt ES solidaritātes klauzulu39. Ātra un efektīva reaģēšana ir atkarīga arī no ātras informācijas apmaiņas mehānisma starp visiem galvenajiem dalībniekiem valstu un ES līmenī, kam savukārt ir nepieciešama skaidrība par dalībnieku lomām un pienākumiem. Komisija ir sniegusi konsultācijas iestādēm un dalībvalstīm par plānu, kas nodrošinātu efektīvu procesu efektīvai reaģēšanai Savienības un dalībvalstu līmenī uz liela mēroga kiberincidentiem. Plānā40, kas kā ieteikums ietverts šajā paketē, ir izskaidrots, kā kiberdrošību integrē esošajos krīzes pārvarēšanas mehānismos ES līmenī, un tajā ir noteikti mērķi un sadarbības veidi starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un attiecīgajām ES iestādēm, dienestiem, aģentūrām un struktūrām,41 ja nākas reaģēt uz liela mēroga kiberincidentiem un krīzēm. Ieteikumā tiek arī izteikta prasība dalībvalstīm un ES iestādēm izstrādāt ES satvaru reaģēšanai kiberdrošības krīzēs, lai praktiski īstenotu plānu. Plāns tiks regulāri testēts kiberdrošības un citu krīžu pārvarēšanas praktiskajās nodarbībās42 un attiecīgā gadījumā atjaunināts. Ņemot vērā to, ka kiberincidenti var ievērojami ietekmēt ekonomikas funkcionēšanu un cilvēku ikdienas dzīvi, kā risinājumu var izskatīt iespēju izveidot Kiberdrošības ātrās reaģēšanas fondu, sekojot citu šādu krīzes pārvarēšanas mehānismu piemēram citās ES politikas jomās. Tas ļautu dalībvalstīm vērsties pēc palīdzības ES līmenī nopietna incidenta laikā vai pēc tā ar noteikumu, ka dalībvalsts ir ieviesusi pārdomātu kiberdrošības sistēmu pirms incidenta, ietverot pilnīgu kiberdrošības direktīvas īstenošanu un rūpīgi izstrādātus riska pārvaldības un uzraudzības satvarus valsts līmenī. Šāds fonds papildus esošajiem krīzes pārvarēšanas mehānismiem ES līmenī varētu izvērst ātrās reaģēšanas spējas solidaritātes interesēs un finansēt specifiskas ārkārtas reaģēšanas darbības, piemēram, uzbrukuma skartā aprīkojuma nomaiņu vai riska mazināšanas vai reaģēšanas instrumentu izmantošanu, turklāt ar ES civilās aizsardzības mehānisma palīdzību varētu izmantot valstu zinātību. 2.5. Kiberdrošības zināšanu tīkls ar Eiropas kiberdrošības pētniecības un zināšanu centru Kiberdrošības tehnoloģiskie rīki ir stratēģiskie līdzekļi, kā arī galvenās izaugsmes tehnoloģijas nākotnē. ES stratēģiskajās interesēs ir nodrošināt to, ka ES saglabā un attīsta 37 38 39 40 41 42 Tas ļauj augstākajā politiskajā līmenī koordinēt reaģēšanu liela mēroga krīžu gadījumos, kas skar vairākas nozares. Tas dod iespēju iekšējās informācijas apmaiņai un koordinēšanai attiecībā uz radušos krīzi, kas skar vairākas nozares, vai paredzamu vai nenovēršamu apdraudējumu, kuram nepieciešama rīcība ES līmenī. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 222. pantu. C(2017) 6100. Ietverot Eiropolu, ENISA, ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU) un ES Izlūkdatu analīzes centru (INTCEN). Piemēram, ENISA pārziņā: https://www.enisa.europa.eu/topics/cyber-exercises/cyber-europe-programme. 8

Select target paragraph3

Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents