nepieciešamās spējas, lai nodrošinātu tās digitālo ekonomiku, sabiedrību un demokrātiju,
aizsargātu kritisko aparatūru un programmatūru un sniegtu galvenos kiberdrošības
pakalpojumus.
Valsts un privātā sektora partnerība kiberdrošības jautājumos43, kas tika izveidota 2016. gadā,
bija svarīgs pirmais solis, nodrošinot investīcijas līdz EUR 1,8 miljardu apmērā līdz
2020. gadam. Tomēr plānotais investīciju apmērs citās pasaules daļās44 rosina domāt, ka ES ir
jādara vairāk investīciju ziņā un jāpārvar spēju sadrumstalotība visā ES teritorijā.
ES var nodrošināt pievienoto vērtību, ņemot vērā kiberdrošības tehnoloģijas sarežģītību,
nepieciešamās lielās investīcijas un nepieciešamību rast risinājumus, kas darbojas visā ES.
Turpinot iesākto dalībvalstu un valsts un privātā sektora partnerības darbu, nākamais solis
būtu ES kiberdrošības spēju nostiprināšana, izmantojot kiberdrošības zināšanu centru
tīklu45, kura pamatā būtu Eiropas kiberdrošības pētniecības un zināšanu centrs. Šis tīkls
ar tā centru stimulētu kiberdrošības tehnoloģijas attīstību un izvēršanu un papildinātu
centienus uzlabot spējas šajā jomā ES un valstu līmenī. Komisija sāks ietekmes novērtējumu,
lai izskatītu pieejamās iespējas, tostarp iespēju izveidot kopuzņēmumu, kas būtu jāpaveic
2018. gadā.
Kā pirmo soli un pamatu nākotnes plāniem Komisija ierosinās īstenot izmēģinājuma posmu
programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros, lai palīdzētu apvienot valstu centrus tīklā, kas radītu
jaunu impulsu kiberdrošības zināšanu un tehnoloģijas attīstībai. Šajā nolūkā tā plāno ierosināt
īstermiņa finansējuma piešķiršanu EUR 50 miljonu apmērā. Šis solis papildinās pašreiz
notiekošo valsts un privātā sektora partnerības kiberdrošības jautājumos īstenošanu.
Pētniecības centienu savstarpēja izmantošana un veidošana būtu tīkla pamatā un centra
sākotnēji prioritārā joma. Lai atbalstītu rūpniecisko spēju attīstību, centrs varētu darboties kā
spēju projekta vadītājs, kas var strādāt ar daudznacionāliem projektiem. Tas dotu papildu
stimulu ES rūpniecības inovācijām un konkurētspējai globālā tvērumā nākamās paaudzes
digitālo tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, kvantu skaitļošanas, blokķēžu un drošas
digitālās identitātes, izstrādē, kā arī nodrošinātu ES bāzētu uzņēmumu piekļuvi masveida
datiem, kas viss kopā ir ļoti svarīgi aspekti kiberdrošībai nākotnē. Tāpat arī centrs balstītos uz
ES darbu pie augstas veiktspējas skaitļošanas tehnikas infrastruktūras uzlabošanas: tas ir
svarīgi liela datu apjoma analīzei, ātrai datu šifrēšanai un atšifrēšanai, identitātes pārbaudei,
kiberuzbrukumu simulācijai un videomateriālu analīzei46.
Zināšanu centru tīklam varētu būt arī iespējas atbalstīt nozari ar testēšanas un simulācijas
palīdzību, kas liktu pamatus 2.2. punktā minētajai kiberdrošības sertifikācijai. Tā pilnīga
iesaiste ES kiberdrošības darbībā nodrošinātu nepārtrauktu tā mērķu precizēšanu atbilstoši
vajadzībām. Centra mērķis būtu ne tikai augstu kiberdrošības standartu noteikšana
tehnoloģijas un kiberdrošības sistēmu jomā, bet arī profesionāļu augstākās klases prasmju
attīstībā, nodrošinot risinājumus un paraugus valstu centieniem attīstīt digitālās prasmes. Šādā
mērā tas arī nostiprinātu kiberdrošības spējas ES līmenī un izveidotu sinerģiju jo īpaši ar
ENISA, CERT-EU, Eiropolu, potenciālo Kiberdrošības ātrās reaģēšanas fondu un valstu
datordrošības incidentu reaģēšanas vienībām (CSIRT).
43
44
45
46
C(2016) 4400 final.
ASV investēs 19 miljardus dolāru kiberdrošībā tikai 2017. gadā vien, kas ir par 35 % vairāk nekā 2016. gadā.
Baltais nams, preses sekretāra birojs: ‘Faktu lapa: kiberdrošības valsts rīcības plāns’, 2016. gada 9. februāris.
Tīkls ietvers arī dalībvalstīs izveidotos un plānotos kiberdrošības centrus, kuru dalībnieki būs sabiedriskās
pētniecības organizācijas un laboratorijas.
COM(2012) 45 final un COM(2016) 178 final.
9
Select target paragraph3
Connect to a paragraph
Connect to an entity
Disable highlights
Add to table of contents